Putnu vērošana nav tikai patīkama nodarbe dabā. Pētījumi liecina, ka tā var palīdzēt senioriem uzturēt uzmanību, atmiņu un emocionālo labsajūtu, kā arī veicināt saikni ar apkārtējiem. Šo nodarbi arvien biežāk izmanto arī aprūpes iestādēs, lai atbalstītu cilvēkus ar demenci, ziņo medijs “BBC”.

Lielbritānijā, Vācijā un ASV izveidotas iniciatīvas, kurās seniori un cilvēki ar demenci tiek iesaistīti putnu vērošanā. Dažkārt pietiek pat ar putnu barotavu pie loga, lai ikdienā rastos vairāk priecīgu brīžu un iespēju pievērst uzmanību apkārt notiekošajam.
Kanādas pētnieki salīdzināja pieredzējušu putnu vērotāju smadzeņu darbību un struktūru ar cilvēkiem, kuriem šajā nodarbē ir mazāk pieredzes. Smadzeņu magnētiskās rezonanses izmeklējumi atklāja atšķirības reģionos, kas saistīti ar uzmanību, vizuālo uztveri un objektu atpazīšanu.
Pieredzējušiem putnu vērotājiem šīs zonas bija aktīvākas, īpaši tad, kad vajadzēja atpazīt nepazīstamas putnu sugas. Atsevišķos smadzeņu reģionos tika novērota arī labāka savstarpējā organizācija nekā tāda paša vecuma cilvēkiem ar mazāku pieredzi.
Pētnieki pieļauj, ka putnu sugu atpazīšana un uzmanīga vērošana var palīdzēt saglabāt noteiktas smadzeņu funkcijas novecojot. To varētu skaidrot ar neiroplastiskumu — smadzeņu spēju mainīties un pielāgoties pieredzei.
Tomēr pētījums nepierāda, ka putnu vērošana pati par sevi palēnina smadzeņu novecošanos. Lai izprastu šo saistību un tās iespējamo ietekmi uz kognitīvajām spējām, nepieciešami turpmāki pētījumi.
Vācijas aprūpes iestādēs pētnieki pie 65 ēkām uzstādīja putnu barotavas, kuras iemītnieki varēja vērot no koplietošanas telpām. Pēc dažām nedēļām tika novērotas pozitīvas pārmaiņas, bet aptuveni mēneša laikā putnu vērošana bija cieši saistīta ar iemītnieku labsajūtu.
Pēc pētnieku teiktā, daļai senioru uzlabojās uzmanība un spēja iesaistīties sarunās ar tuviniekiem. Viņi arī sāka atpazīt putnus, kas iepriekš apmeklējuši barotavu, un izrādīja lielāku možumu. Aprūpes darbinieki ievēroja arī ko vienkāršu, bet nozīmīgu — daži iemītnieki biežāk smaidīja.
Līdzīga pieeja izmantota ASV programmā “Bird Tales”, kas paredzēta cilvēkiem ar demenci. Aprūpes iestādēs tiek izvietotas putnu barotavas, bet dalībnieki iepazīst dažādas sugas arī ar rotaļlietu palīdzību, kas atdarina putnu balsis. Dalībnieki norādījuši, ka šī nodarbe rosina prātu un palīdz atcerēties pagātnes pieredzi.
Putnu vērošana var būt noderīga arī cilvēkiem pēc insulta, kuriem ir grūtības runāt vai saprast citu teikto. ASV Montānas Universitātes programmā dalībnieki mācās vērot putnus un atpazīt to balsis.
Lai izbaudītu putnu vērošanas priekšrocības, nav nepieciešamas īpašas zināšanas vai dārgs aprīkojums. Polijā veikts pētījums ar 388 putnu vērotājiem liecināja, ka emocionālo atjaunošanos un mieru vairāk izjuta tie cilvēki, kuriem šī nodarbe bija īpaši nozīmīga un patīkama, nevis tikai tie, kuriem bija labas zināšanas par putniem.
Pētnieki uzsver, ka būtiska ir zinātkāre, iespēja pievērst uzmanību dabai un dalīties novērojumos ar citiem. Putnu vērošana var radīt patīkamu gaidīšanas sajūtu, rosināt interesi un palīdzēt uz brīdi atrauties no ikdienas raizēm.
Turklāt šī nodarbe ir salīdzinoši viegli pieejama. Ja došanās dabā sagādā grūtības, putnus var vērot arī no mājas loga, pie loga novietojot barotavu vai pievēršot uzmanību putniem tuvējā pagalmā.
Putnu vērošana neaizstāj medicīnisku palīdzību vai demences ārstēšanu, taču tā var kļūt par vienkāršu veidu, kā ikdienā veicināt kustību, zinātkāri, pozitīvas emocijas un saikni ar dabu.