Aļģes šogad gar Liepājas piekrasti izskalotas vairāk nekā citus gadus. Aptuveni astoņu kilometru garumā un 20 metru platumā gar jūras krastu izveidojusies aļģu josla. Ilgstoši tām atrodoties krastā, rodas arī nepatīkama smaka.
Pludmales apmeklētāju vērtējums par aļģēm atšķiras. Vieniem tās netraucē un šķiet dabiskas, bet citi norāda uz smaku un to, ka aļģes apgrūtina piekļuvi jūrai.
Septembra sākumā izskalotās aļģes pašvaldība vairs nevāks, ļaujot tām sadalīties dabiski. Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls skaidroja, ka aļģu krājumi ir barošanās vieta putniem, tostarp caurceļotājiem.
“Tas ir process, kas ir dabisks šeit, Liepājas piekrastē, un šeit labi varam arī vērot to, ka tie aļģu krājumi ir labas barošanās vietas putniem – tie ir ne tikai tie, kas uz vietas dzīvo piekrastē, bet arī caurceļotāju putniem,” sacīja Štāls.
Nākamgad Komunālā pārvalde plāno prasīt vismaz tikpat lielu finansējumu, bet, iespējams, vēl vairāk līdzekļu aļģu izvešanai.
Veselības inspekcija norāda, ka pastaigas pludmalē ir drošas, taču aļģu masās uzturēties neiesaka. Izskalotajās aļģēs notiek sadalīšanās un mikroorganismu vairošanās procesi, turklāt tās pievilina dažādus putnus, piemēram, vārnas un kaijas, tādējādi var rasties papildu fekālais piesārņojums.
Inspekcija neiesaka aļģēm pieskarties ar rokām, staigāt pa tām basām kājām vai ļaut tajās uzturēties mājdzīvniekiem.
Aļģes mēslojumam iedzīvotāji var vākt arī paši. Lai tās ar automašīnu aizvestu no pludmales, nepieciešama atļauja iebraukšanai pludmalē. Šogad izsniegtas 87 šādas atļaujas, salīdzinot ar 235 pērn.