Latvijā meklē veidus kā atkritumus pārvērst par jaunām izejvielām

Latvijā atkritumu apsaimniekošanā ir sasniegts progress, tomēr nākamais solis ir ne tikai vairāk pārstrādāt, bet arī ilgāk izmantot jau saražotās lietas un materiālus, konferencē “Aprite 2030: kopīgs redzējums nākotnei” uzsvēra nozares pārstāvji.

Lai aprites ekonomika tiktu īstenota, atkritumiem jāatgriežas apritē kā jaunām izejvielām, nevis jākļūst par gala produktu poligonā.

Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidents Hervarts Vilms norādīja, ka pārejai no lineārās uz aprites ekonomiku nepietiek tikai ar atkritumu pārstrādi. Problemātiskajiem materiāliem nepieciešami risinājumi, tostarp baterijām, kas rada aizdegšanās risku.

“Vispirms mums ir jāatrod risinājums tiem materiāliem, kas ir problemātiski. Piemēram, baterijas, mums ir jāsamazina bateriju aizdegšanās risks, un viens veids, kā to darīt, ir izveidot depozīta sistēmu. Vienreizlietojamās elektroniskās cigaretes, manuprāt, savu dzīvi jau sāk kā atkritums,” sacīja Vilms.

Jaunā Eiropas Savienības regula paredz, ka no 2030. gada visam iepakojumam jābūt pārstrādājamam, tādējādi veicinot pārstrādāto materiālu izmantošanu. Nozares pārstāvji uzsvēra, ka jādomā ne tikai par atkritumu pārstrādi, bet arī par to, kā lietām un materiāliem dot otro vai pat trešo dzīvi, pēc iespējas ilgāk tos saglabājot apritē.

Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere norādīja uz iespējām atkārtoti izmantot apģērbu un mēbeles.

“Iespējas ir apģērba remontēšanai vai pat pāršūšanai. Arī mēbelēm, Latvijā ir ļoti labas iniciatīvas. Nevis vienkārši izmest mēbeles ārā, bet kas no mēbelēm rada jaunus dizaina elementus,” sacīja Vesere.

Ikgadējo atkritumu konferenci organizē Dienvidkurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs. Atkritumu poligonā “Ķīvītes” šobrīd apglabā 13% no sadzīves atkritumiem. Eiropas Savienības mērķis ir līdz 2035. gadam samazināt apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvaru līdz 10% vai mazāk.

Nozares pārstāvji norādīja, ka Latvijai ir būtiskas izaugsmes iespējas reģenerācijas jeb atkritumu dedzināšanas jomā, lai iegūtu resursus.

“Protams, tā nav dedzināšana ugunskurā vai kaut kur, tā ir atbilstoša tehnoloģija, daudz labi piemēri. Latvija laikam pat ir vienīgā Eiropā, kur šādu metodi neizmanto,” sacīja Dienvidkurzemes reģionālā apsaimniekošanas centra vadītājs Normunds Niedols.

Līdz šim galvenā uzmanība bijusi atkritumu savākšanai un šķirošanai, taču tagad nolietotās preces arvien vairāk tiek uztvertas kā izejmateriāls. Lai to panāktu, jāmainās arī sabiedrības izpratnei par to, ko var izmantot atkārtoti un kas patiešām ir atkritumi.

Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Andris Ķēniņš norādīja, ka kopējais atkritumu apsaimniekošanas līmenis Latvijā ir virs Eiropas vidējā.

“Kopējais apsaimniekošanas līmenis Latvijā ir, teiksim, virs Eiropas vidējā. Mūsu depozītsistēma ir diezgan perfekti funkcionējoša, izcili funkcionējoša. Mums arī ir ļoti labi rādītāji tekstila pārstrādāšanā un savākšanā,” sacīja Ķēniņš.

Vienlaikus jāveicina pieprasījums pēc pārstrādātiem materiāliem un jānodrošina kvalitatīvi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi visā valstī, arī reģionos. Aprites materiālu izmantošanas īpatsvars Latvijā ir 6,8% – aptuveni puse no Eiropas Savienības vidējā rādītāja.