“Veselības kompass”: Kā saglabāt mentālo veselību un dzīvesprieku senioru vecumā?

Ar gadiem mainās cilvēka ķermenis, dzīves ritms un arī emocijas. Bērni ir izauguši, darba dzīve noslēgusies, un daudziem šajā laikā nākas saskarties ar vientulību vai jēgas meklējumiem. Taču mentālā veselība ir tikpat svarīga kā fiziskā – tā palīdz saglabāt dzīvesprieku, mieru un vēlmi iesaistīties sabiedrībā.

Psihologs uzsver – ja senioram kļūst grūtāk veikt ikdienas pienākumus, tas ir signāls, ka nepieciešams vairāk uzmanības un atbalsta.

Liepājas pusē lielākā senioru sociālās aprūpes centra “Rūre” vadītājs Kristers Herbsts akcentē – ja vecumdienās nākas nonākt aprūpes centrā, tas nenozīmē, ka dzīve ir beigusies. Tieši pretēji – daudzi tur pat rod jaunu dzīvessparu.

Senioru dzīve īpaši mainās, aizejot pensijā – tad ikdienas rutīna pēkšņi vairs nav tāda, kā ierasts. Lai šajā laikā neļautos grūtsirdībai, nepieciešams atrast jaunu hobju vai aizraušanos. Nevajadzētu aizmirst, ka arī līdzcilvēkiem ir liela nozīme senioru mentālās veselības uzlabošanā – pat īss telefona zvans vai neliels apciemojums, var sniegt tik daudz.

Ikkatrs dzīves laikā var nonākt brīdī, kad spēka ir mazāk, bet domas – skumīgākas. Tomēr emocionālais līdzsvars un dzīvesprieks ir iespējams jebkurā vecumā. Psihologs uzsver: svarīgākais ir saglabāt mērķi, jēgu un vēlmi būt kopā ar citiem.