Rudenī pieaug sadursmju risks ar meža dzīvniekiem – kā rīkoties uz ceļa?

Rudenī, dienām kļūstot īsākām, autovadītājiem jārēķinās, ka uz ceļa var iznākt meža dzīvnieki. Krēslā tos pamanīt ir grūtāk, bet sadursmes rada arī ievērojamus zaudējumus. Apdrošinātāji ik gadu atlīdzībās izmaksā miljoniem eiro.

Dzīvnieki pārvietojas, meklējot barību, un biežāk to dara diennakts tumšajā laikā, kad jūtas drošāk. Savukārt autovadītājiem papildu risku rada ierobežota redzamība uz ceļiem.

Meža dzīvniekus krēslā ir grūti pamanīt

Žurnāla “Medības” korespondente Katrīna Šterna skaidro, ka meža dzīvniekus krēslā ir grūti pamanīt arī to apmatojuma dēļ. Stirnas un brieži pirms ziemas iegūst biezāku, pelēcīgu vilnu, bet aļņiem ir tumšs apmatojums.

“Mēs viņus neredzam, sevišķi ņemot vērā to, ka gan stirnas, gan brieži maina vilnu uz ziemu, viņi iegūst biezāku, bet pelēku vilnu, līdz ar to krēslā ir grūti pamanīt. Ja no mugurpuses, tad, protams, mēs redzam balto dibenu, ar aļņiem ir tā, ka pats alnis jau ir ļoti tumšs, melns, melni brūns tāds, un to tumsā ir ļoti grūti ieraudzīt, bet var ieraudzīt baltās kājas. Ja jūs redzat, ka kaut kas baltās zeķubiksēs skrien pāri ceļam, tad ir jāstājas,” stāsta Šterna.

Dienvidkurzemē sadursmju skaits ar meža dzīvniekiem pieaug. 2024. gadā reģistrēti 433 šādi negadījumi, bet pērn – 560. Septiņos no 2025. gada negadījumiem cieta arī cilvēki. Šogad līdz oktobrim reģistrēta 361 sadursme.

Pēc sadursmes jānovērtē situācija

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa priekšnieks Ingus Ukstiņš skaidro, kā autovadītājam jārīkojas pēc sadursmes ar meža dzīvnieku.

“Pēc šādiem gadījumiem viennozīmīgi jānovērtē situācija – vadītājam jāapstājas notikuma vietā, jāpārliecinās, kas ir noticis ar meža dzīvnieku, vai dzīvnieks ir devies tālāk savās gaitās, vai ir savainots, vai gājis bojā, tad attiecīgi no šīs situācijas izriet tas algoritms, kā vadītājam ir jārīkojas.

Ja dzīvnieks aiziet prom no notikuma vietas, nav palicis un nav informācijas par to, ka viņš varētu būt satraumēts, tad faktiski vadītājs var turpināt ceļu. Ja ir šis KASKO pieteikums, tad persona vēršas apdrošināšanas sabiedrībā, līdz ar to tie notikumi tiek pieteikti un informēti arī Valsts policijā, un mēs attiecīgi informējam Valsts meža dienestu,” norāda Ukstiņš.

Sadursmju atlīdzībās izmaksāti miljoni

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija liecina, ka 2025. gadā apdrošinātāji saņēma aptuveni 4800 pieteikumu par sadursmēm ar meža dzīvniekiem visā Latvijā. Vidējā izmaksātā atlīdzība par vienu sadursmi bija 2500 eiro. Kopumā atlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 12 miljoni eiro.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka reālais sadursmju skaits varētu būt ievērojami lielāks, jo KASKO apdrošināšana ir mazāk nekā pusei automašīnu.

“Latvijā apdrošinātas ir mazliet zem puses no visām automašīnām – ir šī KASKO apdrošināšana –, tad mēs varam spriest, ka būtībā gadā šie negadījumi ar meža dzīvniekiem ir noteikti vairāk nekā šie apdrošinātājiem pieteiktie pieci tūkstoši. Mēs droši varam to skaitli reizināt ar divi, un tad visdrīzāk varētu būt ap desmit, divpadsmit tūkstošiem gadījumu pa gadu,” skaidro Abāšins.

Valsts policija aicina autovadītājus būt īpaši uzmanīgiem vietās, kur mežs piekļaujas ceļam. Pēc sadursmes vispirms jāpārliecinās, vai nav cietuši cilvēki, un jānovērtē dzīvnieka stāvoklis. Ievainots savvaļas dzīvnieks var būt neprognozējams, tāpēc tuvoties tam ir bīstami arī pašam autovadītājam.

Svarīgi: Citāti nav pārveidoti, jo tie ir runātāju tiešie izteikumi. Pārējā tekstā vienkāršoti teikumi un uzlabota rindkopu plūsma.