Šīs daudzdzīvokļu mājas jumts ilgstoši bija kritiskā stāvoklī, radot drošības apdraudējumu iedzīvotājiem. Pašlaik ēkā norisinās remontdarbi, kuru laikā daļai iemītnieku uz laiku bija jāatstāj savi dzīvokļi.
“2024. gadā tika mājai veikts tehniskais apsekojums, kurā konstatēti pirmsavārijas stāvoklī jumta paneļi. Būvvaldē jau bija iesākta administratīvā lieta par vidi degradējošu un bīstamas ēkas sakārtošanu, izsniegti brīdinājumi, bet es saprotu, ka tur bija problēmas ar finansējumu,” skaidro Liepājas būvvaldes vadītāja Baiba Mazrima.
Lai nebūtu nepieciešams veikt visu iemītnieku piespiedu evakuāciju, daļa dzīvokļu īpašnieku nolēma veikt jumta remontu. Tā izmaksas sasniedz gandrīz 90 000 eiro, taču remontam piekrita nedaudz vairāk nekā puse iedzīvotāju.
Būvvaldē norāda, ka daļai dzīvokļu īpašnieku joprojām trūkst izpratnes par to, ka rūpes par ēkas uzturēšanu ir pašu īpašnieku atbildība.
“Ja būvvalde iejaucas, tas nozīmē, ka ir jau tik tālu, ka ir nepieciešams šis te administratīvais piespiedu mehānisms, lai dzīvokļu īpašnieki sāktu reaģēt,” uzsver Mazrima.
Remontdarbi tika organizēti neierastā veidā – kāpņutelpas pamīšus tika slēgtas uz četrām darba dienām, no plkst. 8 līdz 18. Lai pārliecinātos, ka iedzīvotāji remontdarbu laikā ir pametuši telpas, apsaimniekotāja pārstāvji kopā ar Liepājas pašvaldības policistiem apstaigāja ēku un klauvēja pie dzīvokļu durvīm.
Ja kāds tomēr izvēlējās palikt savā mājoklī, tā bija paša iedzīvotāja atbildība, jo nevienu nedrīkst piespiedu kārtā izlikt no dzīvokļa.
“Dažas nedēļas pirms darbu uzsākšanas cilvēkiem tika izsūtīti pirmie paziņojumi, ka telpas remontdarbu laikā būs jāatstāj konkrētās kāpņu telpas, virs kurām šie paneļi tiek demontēti,” stāsta SIA “Namu serviss APSE” projektu vadītāja Laura Konrāde.
Lielākā daļa iedzīvotāju remontdarbu laikā atradās darbā, taču bija arī tādi, kuriem bija jāmeklē cita uzturēšanās vieta.
“Man ir labi, man dēls dzīvo otrā sekcijā. Tā nav, ka nav, kur iet, te visiem ir, kur iet. Un cits man liekas, ka arī paliek. Vakar tur izgāja uz to lodžiju, un muka atpakaļ,” stāsta mājas iedzīvotāja Ērika.
Apsaimniekotāja pārstāve norāda, ka ne visi iedzīvotāji ievērojuši drošības prasības un daži mēģinājuši pārvietoties gar nožogojumu vai sarunāties ar būvniekiem.
“Cilvēki diemžēl nebija īpaši apzinīgi, bija tādi, kas staigāja gar nožogojumu, mēģināja aprunāties ar būvniekiem. To mēs esam pēc tam atgādinājuši iedzīvotājiem, ka nevajadzētu traucēt, runāt ar būvniekiem, staigāt pa nedrošu zonu,” saka Konrāde.
Pašlaik remontdarbi turpinās, taču jumta paneļu nomaiņa jau ir noslēgusies. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji atkal varēs bez ierobežojumiem uzturēties savos dzīvokļos. Remonta izmaksas dzīvokļu īpašniekiem būs jāsedz solidāri.