Ādas novecošanos ietekmē ne tikai saules starojums un laiks, bet arī gaisa piesārņojums, temperatūras paaugstināšanās un citi vides faktori. Taču nozīme ir arī tam, ko liekam uz šķīvja. Krāsaini augļi un dārzeņi, veselīgie tauki un fermentēti produkti var palīdzēt saglabāt ādas veselību, elastību un labāku izskatu.

Āda ir lielākais cilvēka orgāns, kas visu mūžu pasargā organismu no ārējās vides ietekmes. Novecojot pakāpeniski samazinās kolagēna daudzums — tas ir proteīns, kas nodrošina ādas struktūru un tvirtumu, tāpēc laika gaitā veidojas grumbas.
Lai gan ādas novecošanos pilnībā apturēt nav iespējams, uzturs var palīdzēt uzturēt tās veselību. BBC apkopotās atziņas izceļ trīs produktu grupas, kurām vērts pievērst uzmanību.
Burkāni, paprika, tomāti un citi krāsaini augļi un dārzeņi satur karotinoīdus — antioksidantus, kas palīdz aizsargāt šūnas no apkārtējās vides radītiem bojājumiem. Piemēram, beta-karotīnu organisms var pārvērst A vitamīnā, kas nepieciešams ādas šūnu augšanai un normālai ādas aizsargfunkcijai.
Karotinoīdi var palīdzēt arī uzturēt ādas elastību un kolagēna struktūru. Savukārt C vitamīns, kas atrodams citrusaugļos, mango un citos augļos, ir nepieciešams kolagēna veidošanai un darbojas kā antioksidants.
Lai labāk uzņemtu taukos šķīstošos karotinoīdus, dārzeņiem var pievienot nelielu daudzumu veselīgo tauku, piemēram, olīveļļu.
Pētījumā, kurā piedalījās sievietes pēc menopauzes, tika konstatēts, ka, 16 nedēļas četras reizes nedēļā ēdot aptuveni 85 gramus mango, samazinājās esošo grumbu lielums un jaunu grumbu veidošanās. Tomēr pētījums bija neliels, tāpēc rezultāti jāvērtē piesardzīgi.
Interesanti, ka lielāks mango daudzums — aptuveni 250 gramu dienā — šajā pētījumā bija saistīts ar grumbu palielināšanos. Pētnieki pieļāva, ka to varētu ietekmēt augstais dabīgā cukura saturs, taču šīs saistības iemesls vēl nav skaidrs.
Rieksti, sēklas un treknas zivis nodrošina organismu ar taukskābēm un vitamīniem, kas vajadzīgi ādas aizsargbarjerai un normālai šūnu darbībai.
Mandeles un citi rieksti satur E vitamīnu, kas palīdz aizsargāt šūnas no bojājumiem. Šī vitamīna trūkums var negatīvi ietekmēt ādas veselību, tostarp palēnināt brūču dzīšanu.
Savukārt omega-6 taukskābes palīdz uzturēt ādas aizsargbarjeru un mitruma līdzsvaru. Nelielā kontrolētā pētījumā cilvēkiem, kuri 16 nedēļas ēda mandeles kā uzkodu, tika novērotas mazāk izteiktas grumbas nekā dalībniekiem, kuri izvēlējās citu uzkodu.
Arī omega-3 taukskābes ir nozīmīgas. Tās atrodamas treknās zivīs, piemēram, lasī, sardīnēs un makrelē, kā arī dažās aļģēs. Nelieli pētījumi liecina, ka omega-3 var palīdzēt mazināt ādas jutību pret saules iedarbību un iekaisuma procesus. Tomēr tās neaizstāj saules aizsargkrēmu.
Zarnu veselība ir saistīta arī ar ādas stāvokli. Šo saikni pētnieki dēvē par zarnu un ādas asi. Daudzveidīgs uzturs palīdz uzturēt zarnu mikroorganismu kopumu jeb mikrobiomu, kas savukārt ietekmē imūnsistēmu un iekaisuma procesus organismā.
Lai uzņemtu plašu uzturvielu klāstu, ieteicams ēst dažādus augu valsts produktus: augļus, dārzeņus, pākšaugus, pilngraudus, garšaugus un garšvielas.
Zarnu mikrobiomam var palīdzēt arī fermentēti produkti, piemēram, skābēti kāposti, kimči, jogurts un kombuča. Tie var veicināt labvēlīgo zarnu mikroorganismu darbību, lai gan ietekme uz ādas stāvokli var atšķirties.
Daudzveidīgs un sabalansēts uzturs var palīdzēt ilgāk saglabāt ādas veselību, taču rezultāti nav tūlītēji. Pēc dermatologa Žana Krutmana (Jean Krutmann) teiktā, lai no antioksidantiem iegūtu izmērāmu aizsardzības efektu pret vides ietekmi, to lietošana uzturā var būt nepieciešama astoņas līdz desmit nedēļas.
Svarīgi arī atcerēties, ka ādas novecošanos ietekmē daudzi faktori un uzturs nevar pilnībā novērst grumbu veidošanos. Viens no būtiskākajiem ikdienas paradumiem joprojām ir saules aizsargkrēma lietošana, jo saules starojums var bojāt ādu arī tad, ja uzturs ir veselīgs.