Piekrastes zvejniekiem klājas grūti

Pirms divarpus nedēļām Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija apturēja Dabas aizsardzības pārvaldes izstrādāto Baltijas jūras aizsardzības plānu. Šajā laikā pārvalde apkopojusi saņemtos priekšlikumus sabiedriskajā apspriešanā un sola ņemt vērā arī ekonomisko ietekmi uz piekrastes zvejniekiem. Cita iesaistītā puse  – Zemkopības ministrija – norāda, ka papildu ierobežojumi zvejniekiem nav vajadzīgi. Tostarp Dabas aizsardzības pārvaldē uzskata, ka kompromiss būs jāatrod, kas nozīmē, ka būs jāpiekāpjas gan zinātniekiem, gan zvejniekiem.

Piekrastes zvejniecība nav uzņēmējdarbība — tas ir dzīvesveids jau gadu simtiem. Zvejojot piekrastē, zvejnieki pielāgojas gadalaikiem, laika apstākļiem un jau esošajiem liegumiem un ierobežojumiem – tā saka Oskars Kadeģis, kurš ir piekrastes zvejnieks sestajā paaudzē. Arī šoreiz viņš jūrā dodas kopā ar dēlu. 

“Katru gadu ir stintu laiks, ziemas sezona. Bieži vien pa svētkiem iekrīt labs laiks, un tad ir jāstrādā. To arī darām – šodien lasām zivis, strādāsim līdz vakaram,” stāsta Kadeģis.

Zvejniekam jau 30 gadu ir savs uzņēmums, pēdējos gados piekrastes zvejai klāt nākusi arī tirdzniecība un pārstrāde Jūrmalciemā, jo tikai tā var izdzīvot. Oskars aktīvi darbojas biedrībā “Mazjūras zvejnieki”, kas rūpējas, lai nozare saglabātos, jo tieši piekrastes zvejniecība ir daļa no Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma un iebilst pret Dabas pārvaldes izstrādāto Baltijas jūras aizsardzības plānu.  

“Tie liegumi bija šokējoši, kas tika stādīti priekšā. Būtībā pusgadu tur nevar strādāt, kaut gan mums cikls ir visu gadu. Mums tikai zivis mainās. Arī tie argumenti kāpēc – mums galīgi nav pieņemami. Mēs strādājam ar pasīviem zvejas rīkiem, kas grunti vispār neietekmē, un ar putniem mēs sadzīvojam kā visu mūžu tas ir bijis.” — Oskars Kadeģis, piekrastes zvejnieks.

Dabas aizsardzības pārvalde, saņemot kritiku, tagad sadarbībā ar Zemkopības ministriju apkopo sabiedriskajā apspriešanā saņemtos priekšlikumus. Papildus zinātniskajiem datiem tiks izvērtēta arī ekonomiskā ietekme uz piekrastes zvejniekiem.

Mēs saņemam gan…tātad šos te iebildumus no sabiedrības daļas, kurus ierobežojumi varētu skart, mēs saņemam arī priekšlikumus no citiem iedzīvotājiem, kuri uztraucas par kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu. Tieši tāpat mēs saņemam priekšlikumus un komentārus no zinātniskās puses, kuri savukārt uzskata, ka jūra ir pārekspluatēta.” — Gita Strode, DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore.

Ir arī rasti kādi risinājumi, taču pagaidām pārvalde tos nepubliskos, kamēr netiks saskaņoti ar visām iesaistītām pusēm. 

“Nu, mums tas kompromiss būs jāuztaisa. Nu katrā ziņā nebūs apmierināti. Droši vien neviens vai vairāk būs apmierināti zvejnieki un mazāk būs apmierināti zinātnieki. Nu rezultātā tāpat kaut kāds lēmums būs jāpieņem,” norāda Strode.

Zemkopības ministrija uzskata, ka piekrastes zveja, ievērojot noteiktos rīkus un sezonas ierobežojumus, ir saudzējoša un maz ietekmē vidi un putnus, tāpēc tai nevajadzētu noteikt papildu ierobežojumus.

“Vienā vietā zvejo pavisam neliels skaits zvejnieku, vai pat viens zvejnieks tikai, ja, teiksim, ar nelielu skaitu rīku,” vēsta ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Dabas aizsardzības pārvalde turpinās sarunas, meklējot kopsaucēju attiecībā uz normatīva akta priekšlikumiem. Kad dokuments tiks pabeigts, pagaidām netiek minēts. Kad tiks saņemtas visas atbildes, plānots rīkot atkārtotu sabiedrisko apspriešanu.