Pedagogi satraucas par savu drošību skolās

Latvijas skolās pedagogi arvien biežāk saskaras ar agresiju no skolēnu un viņu vecāku puses. Aktualizējot jautājumu par skolotāju drošību un tiesisko aizsardzību, Ventspils Tehnoloģiju vidusskolas skolotāja platformā “Mana Balss” iesniegusi iniciatīvu, aicinot vietējo pašvaldību izveidot juridisku atbalsta sistēmu pilsētas pedagogiem. Lai jautājumu virzītu izskatīšanai Ventspils domē, nepieciešami 300 skolotāju paraksti, taču pagaidām iniciatīvu atbalstījuši vien 50.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA) norāda, ka saņemti daudzi pedagogu iesniegumi par nedrošību darba vietā un vardarbību. Ventspils Tehnoloģiju vidusskolas skolotāja Svetlana Jakovicka aicina pilsētas pedagogus atbalstīt iniciatīvu, kas paredzētu pašvaldībai izstrādāt juridiska atbalsta kārtību vardarbības un agresijas gadījumos.

Pedagogi ne vienmēr ziņo par vardarbību

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga stāsta, ka pedagogi saskaras ar dažādām vardarbības izpausmēm – viņiem met ar priekšmetiem, grūsta mēbeles un nodara fiziskas traumas.

“Ar kādu priekšmetu met – vai tā būtu ūdens pudele, vai tās būtu šķēres. Ir, kad krēslus grūsta, vai galdu grūž tā, ka tas nokrīt un ir bijis, ka ar krēslu pa kāju trāpa, ir bijis, ka ar rotaļlietu pirmsskolā iemet un brilles sasit,” stāsta Vanaga.

Viņa norāda, ka šie nav smagākie gadījumi. Vienlaikus pedagogi, baidoties zaudēt darbu vai saskarties ar kolēģu un vecāku nosodījumu, par notikušo nereti neziņo.

“Ja mēs skolās, bērnudārzos to pieļausim, tad diemžēl daudz grūtāk būs tikt galā ar viņiem, tad, kad viņi jau būs pieauguši. To diemžēl daudzi nesaprot, ne pašvaldība, ne bāriņtiesa, ne sociālie dienesti, ne Labklājības ministrijas noteiktās institūcijas,” uzskata Vanaga.

Skolotāja vēlas ātrāku palīdzību

Ventspils Tehnoloģiju vidusskolas skolotāja Svetlana Jakovicka aicina pilsētas pedagogus pievienoties iniciatīvai par juridiska atbalsta nodrošināšanu vardarbības un agresijas gadījumos. Viņasprāt, līdzšinējie skolu uzvedības koriģēšanas algoritmi ir neefektīvi un lēni.

“Piemēram, bērnam ir vecāki un vecākiem ir juristi, kas, piemēram, var aizstāvēt viņu pusi, bet skolotājs šajā situācijā paliek viens pats,” norāda Jakovicka.

Viņa rosina meklēt arī tūlītējus risinājumus gadījumiem, kad pedagogi saskaras ar apvainojumiem vai apsaukāšanu, jo pašreizējā kārtība paredz notikušo fiksēt žurnālos, iesaistīt sociālos pedagogus vai tikties ar skolas administrāciju.

“Lai nav tā, ka mēs fiksējam žurnālos, mēs izsaucam sociālos pedagogus vai ar administrāciju tiekamies – vecākiem tas aizņem ļoti ilgu laiku. Kādi būtu tie tūlītējie risinājumi, ja notiek vārdu apmaiņa, apvaino vai apsaukā,” jautā skolotāja.

Pašvaldība par iniciatīvu nav informēta

Ventspils domes Izglītības pārvaldes vadītājas vietnieks Kristians Jancevičs norāda, ka pašvaldība līdz šim nav saņēmusi nopietnus signālus par nopietniem starpgadījumiem skolās. Viņš arī atzīst, ka par skolotājas iniciatīvu pašvaldībā nav bijis zināms.

“Runājam par pedagogu labbūtību, mēģinām aptauju kārtībā to noskaidrot ikgadēji, kā tad pedagogi jūtas, kāds atbalsts ir vajadzīgs, darbojas pedagogu atbalsta dienests, gan metodiskos, gan citos jautājumos,” skaidro Jancevičs.

Domē norāda, ka sākotnējo atbalstu pedagogiem sniedz skolas administrācija, bet sarežģītākos gadījumos iespējams vērsties pašvaldībā vai arodbiedrībā.

Arī Ventspils 4. vidusskolas direktore Inga Bužoka atzīst, ka skolā neiztiek bez starpgadījumiem, tomēr tos izdodas atrisināt.

“Pilsētā ir starpinstitucionālā grupa, kur arī šādus uzvedības jautājumus var risināt. Manuprāt, ir jau tas resurss, kurš pilnvērtīgi jāizmanto,” norāda Bužoka.

LIZDA uzsver, ka daudzas problēmas būtu iespējams novērst, ja praksē tiktu izmantots viss normatīvajos aktos paredzētais. Savukārt Ventspils domē nav paredzēts veidot atsevišķus noteikumus. Pašvaldība pašlaik nevar atbildēt, kā rīkotos, ja iniciatīvu parakstītu 300 pedagogu.