Liepājnieki par taupīšanu: apkurei un zālēm ietaupīt nevar

Būs jāsavelk jostas – tādi politiķu apgalvojumi izskan tieši un arvien biežāk, gatavojot nākamā gada budžeta projektu. Vai iedzīvotāji ir gatavi vēl mazāk tērēt nadas daudzām vajadzībām? Liepājā aptaujātie norāda – tas būs grūti, taču var. Tomēr – ja sabiedrībai būs jāmeklē kā vēl vairāk mazināt izdevumus, tad nepieciešama arī skaidrība: kur un kā naudu tērēs valsts.

Ikdienas paradumi un izdevumi

Ja būtu jāsāk taupīt jau šodien, daļa liepājnieku pārskatītu ikdienas paradumus un samazinātu tēriņus, piemēram, retāk iegādātos kafiju ārpus mājām. Tomēr iedzīvotāji norāda, ka daudzos izdevumos ietaupīt vairs nav iespējams, bet no valdības sagaida godīgu un skaidru rīcību.

Liepājniece Sandra atzīst, ka ģimenes budžetu ietekmē arī iespējas nopelnīt. Viņa norāda, ka cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma darba atrašana var būt sarežģīta, bet apkures izdevumus ne vienmēr iespējams samazināt.

“Kad sešdesmit, tad grūtāk dabūt darbu, uzreiz skatās – cik jums gadi ir. Kad viens strādā, tad ir kā ir. Lai viņiem izdodas viss, ko solīja, mēs palīdzēsim, kā varēsim – vilksim jostas! Ko citu lai dara? Apkuri mēs varam neieslēgt sev, lieliem, bet atnāk mazbērni – nevaram neieslēgt, jāslēdz,” stāsta Sandra.

Savukārt Kristaps pieļauj, ka varētu samazināt tēriņus kafijai un izvēlēties citu pārvietošanās veidu, lai ietaupītu degvielu. Vienlaikus viņš uzsver, ka svarīgi ir saprast, vai taupīt jāuzņemas tikai iedzīvotājiem vai arī valdībai.

“Kafiju mazāk dzersim. Degviela un viss pārējais – cenas mums ir tagad augstas. Var transportu savādāku izvēlēties. Mēs kā cilvēki vienmēr pielāgojamies, vienalga, kādi laiki.

Te ir tas jautājums, vai mums tās jostas jāpievelk vai valdībai jāpievelk.

Ja godīga un pārskatāma tā optimizācija, tad viss kārtībā, bet, manuprāt, viss ir tādā miglā – kur un kā tie līdzekļi tiek bīdīti,” vērtē Kristaps.

Gints uzskata, ka daļa sabiedrības pēdējos gados dzīvojusi diezgan komfortabli, taču ikdienas tēriņi ne vienmēr tiek pienācīgi izvērtēti.

“Man šķiet, ka mēs kā sabiedrība diezgan komfortabli dzīvojam pēdējos dažus gadus. Skatoties ikmēneša konta pārskatu – Wolts un Rimi – diemžēl ir tā, ka nemaz negribas to sasummēt kopā,” saka Gints.

Apkure un medikamenti – izdevumi, no kuriem atteikties nevar

Tomēr daļai iedzīvotāju taupīšanas iespējas jau ir izsmeltas. Apkure, pārtika, nokļūšana darbā un medikamenti ir pamatvajadzības, no kurām atteikties nevar.

“Es jau tā ietaupu, uz ko varu. Nepirkt malku apkurei vai neēst? Apģērbam jau manā vecumā maz tērē. Ja saslimšu, zālēm es nevarēšu ietaupīt – vai nu pērk zāles, vai nu mirst nost,” uzsver liepājniece Gunta.

Daļa aptaujāto norāda, ka cenu kāpums vairs nepārsteidz, jo sadārdzinājums kļuvis par ikdienas realitāti. Liepājnieks Eventijs uzskata, ka jaunieši arvien mazāk paļaujas uz valdību un katrs meklē savu ceļu.

“Dārgāks paliek ar katru gadu, tas vairs nepārsteidz. Man liekas, ka jaunieši necer valdības maizītē dzīvot, katrs meklē sev sirdī tuvāko,” saka Eventijs.

No valdības sagaida skaidru rīcību

Tikmēr Gints vēlas, lai cenu kāpumam būtu skaidrs pamatojums un valsts pārvaldē tiktu novērsta iespējamā korupcija.

“Ceram, ka karteļi nav īsti, kā viņi ir uztaisīti, un tur nav korupcija apakšā, un ka šai dārdzībai ir pamatojums valsts pārvaldē,” viņš saka.

Liepājnieks Modris savukārt taupīšanas iespējas saista ar plašāku jautājumu par valsts attīstību un brīvību.

“Lozungs, kā saka, – brīvībā, bet pastalās! Tas man būtu, kā saka, vadmotīvs. Var uzvilkt pastalas, ja vajadzētu, bet ja būtu tā brīvība, bet tā mums nav bijusi. Vecie okupanti nav aizgājuši, ka jaunie ir klāt,” pauda Modris.

Kopumā aptaujātie ir gatavi pielāgoties un samazināt tēriņus, taču no valdības sagaida arī pašas rīcību un skaidru skaidrojumu, kur un kā paredzēts ierobežot izdevumus.