Arhitektūras dienas katru gadu notiek oktobra pirmajā nedēļā. Šoreiz norises vieta izlozes kārtībā tika izvēlēta Liepāja. Zīmīgi, ka nākamgad tā būs Eiropas kultūras galvaspilsētas statusā, kas noteikti pievērsīs lielāku uzmanību arī pilsētas apbūvei.
Liepājas pilsētas arhitekts Uģis Kaugurs uzsver: “Svarīgi? Jā! Tā ir iespēja mums parādīt, citus uzņemt, paskatīties un parunāt par lietām, kas ir svarīgas mums, Liepājai, un, kas ir svarīgas, es gribētu teikt, mums visiem.”
Pasākuma dalībnieki atzīst, ka arhitektiem ir svarīgi sadarboties ar apkaimju iedzīvotājiem, lai radītu nevis abstraktu, bet funkcionālu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu telpu.
Arhitekte Līga Muižarāja uzsver: “Pietiek visu iespējamo iebāzt centrā, ejam ārpusē, vairāk apskatāmies, kas mums ir ārpusē, ko mēs varam padarīt vēl labāku, tas jau arī veido to pilsētas seju. Ne jau tikai centrs, lai gan visbiežāk tāds priekšstats cilvēkam ir, ka viņš galvenokārt fokusējas uz to, kas ir centrā.”
Ieva Balode-Ziemele pārstāv Jaunliepājas kopienu un interesējas par Annas tirgus laukuma, kas vēsturiski bijis apkaimes centrs, iedzīvināšanu ar dažādiem pasākumiem un infrastruktūras labiekārtošanu. Viņa uzskata, ka tirgum ir kultūrvietas potenciāls un svarīga loma stereotipu laušanā par apkaimi kā nepatīkamu un nedrošu vidi.
Apkaimes biedrības “Jaunliepāja” pārstāve Ieva Balode-Ziemele uzskata: “Tie iedzīvotāji jau lietos to arhitektūru, vidi. Tāpēc, manuprāt, arhitektiem ir vērtīgi izdzirdēt, kā ikdienas dzīve notiek tajā apkaimē, vidē, kas viņiem ir jāattīsta. Līdz ar to viņi šo projektu var daudz kvalitatīvāk uztaisīt.”
Praktisko darbnīcu laikā tika meklēti risinājumi četru Liepājas apkaimju centru attīstībai. Vairums dalībnieku atzīst, ka Liepāja ir viena no aktīvākajām Baltijas valstu pilsētām un tās unikalitāti veido entuziastiskie iedzīvotāji, kuri rada kultūru.
“Es to sauktu par urbāno tekstūru, kas šeit ir. Par to mēs diskutējām vakar. Tam tagad jādod iespēja būt par inkubatoru, dzinējspēku citiem reģioniem ap Liepāju, un būsim atklāti – mēs neskatāmies tikai uz Liepāju, bet arī uz Liepāju, Dienvidkurzemi un Kuldīgu,” saka Urbānā institūta līdzdibinātājs Jonass Būhels.
Divas dienas uzmanības centrā bija jautājums par to, kas veido vietu identitāti un kur cilvēki satiekas, lai apmainītos ar pieredzi un idejām. Liela uzmanība tika pievērsta tirgus funkcijai un tā nozīmei mūsdienu pilsētvidē.
“Šobrīd tas viss ir sadalījies, nosacīti, tirgošanās notiek veikalā. Kas notiek laukumā? Viens jautājums – ko mēs darām ar laukumiem? Un otrs jautājums – kur tad ir tā neformālā puse, kas ir ļoti svarīga pilsētai? Kur rodas un veidojas pilsētas identitāte, mūsu sabiedrības identitāte? Tas ir ļoti svarīgi, lai pilsēta būtu stipra un attīstītos,” saka arhitekts Uģis Kaugurs.
Viņš uzsver, ka ir svarīgi stiprināt apkaimju centrus, tādējādi veicinot pilsētnieku piederības sajūtu.
“Mēs par kultūru esam pieraduši runāt tādā elitārā izpratnē, bet faktiski kultūra ir sabiedrības prasmju, tradīciju, izpratnes kopums. Arī tad, ja tā ir totāli nekulturāla, arī tā ir kādas sabiedrības kultūra.”
Pasākumā radušās idejas un priekšlikumi būs nozīmīgs darba materiāls Liepājas apkaimju attīstības plāna izstrādē.