Erna, Evita, Eva
Latvija,
12. Septembris
Ugāles ērģeļbūves darbnīcā notiek unikāls un laikietilpīgs darbs pie Lestenes baznīcas leģendāro ērģeļu atjaunošanas. Orģināls saglabājies vien ērģeļu prospekts, taču stabules tiek veidotas pēc iespējas pietuvinoties 18. gadsimta lietotajām metodēm. Vēsturisko ērģēlu skanējumu varēs baudīt aptuveni pēc astoņiem gadiem.
Ar ērģeļbūvi Jānis Kalniņš nodarbojas jau kopš 16 gadu vecuma. Pagājušā gada novembrī Ugāles ērģeļbūves darbnīcā nonāca Lestenes baznīcas ērģeļu prospekts, kas ir vienīgā oriģinālā daļa, kas ir saglabājusies.
“Turās lūk uz šīm koka naglām. Viss, un vairāk nekā te nav. Te, kur detaļa, šis gabaliņš mums trūkst, mums ir jāizveido,” saka ērģeļbūves meistars Jānis Kalniņš.
Lai ar jauno instrumentu panāktu pēc iespējas līdzīgāku skanējumu vēsturiskajām ērģelēm, būves process tiek īstenots pēc iespējas tuvāk tam, kā tas notika 18. gadsimtā. Kopumā pie ērģeļu atjaunošanas strādā septiņi meistari.
“Sagatavēm uztaisām vienkāršu rupju apstrādi un pēc tam jau ar roku piegriežam, lai būtu tā kā kādreiz, kad ir strādāts ar roku, jo mums ir jārestaurē, nevaram taisīt ar mašīnām, akurāti un smuki, jo tad nebūs kopskats vairāk,” saka galdnieks Roberts.
Lestenes ērģeļu stabules tiek izgatavotas no jauna, izmantojot alvas un svina sakausējumu, kas tiek liets darbnīcā uz vietas.
“Nu tad Tu vari man mazliet parādīt, kā tas notiek, viss ir jāēvelē ar rociņu. Šīs loksnes ir lietas uz smiltīm, tā kā lēja 18. gadsimtā, 17. gadsimtā. No šīs metāla loksnes viņas tiek salocītas, izgrieztas pēc izmēra. Mēs nedrīkstam salodēt ar tādu kvalitātes šuvi, kā bija 20. gs., tāpēc es teicu – nelodēt pārāk labi, un tas meistaram ir tas briesmīgākais – viņš grib izdarīt perfekti, bet nē, tas neder perfekti, vajag neperfekti, jā,” saka ērģeļbūves meistars Jānis Kalniņš.
Restaurāciju ievērojami atvieglo fakts, ka netālu esošajā Ugāles baznīcā ir saglabājušās tā paša meistara Korneliusa Rāneusa būvētās ērģeles.
“Tad pēc tam tajā korpusā tiks būvētas iekšā jaunās ērģeles baroka stilā, Rāneusa stilā, cerams, ka pēc septiņiem gadiem, ne vēlāk, es ļoti ceru, jo tad es būšu par vecu, atkal cilvēki varēs braukt uz Lesteni un saukt – ‘Svētā Lestene’, klausoties to ērģeļu skaņās,” saka ērģeļbūves meistars Jānis Kalniņš.
Aptuvenās kopējās projekta izmaksas tiek lēstas ap 1,5 miljoniem eiro, un pašlaik pieejamais finansējums nodrošina darbu turpināšanu vēl aptuveni vienu mēnesi.
“Nu, ja katrs Latvijas iedzīvotājs ziedotu vienu eiro, tad jau būtu,” saka ērģeļbūves meistars Jānis Kalniņš.
Līdz šim Valsts kultūrkapitāla fonds ir piešķīris 5000 eiro balkona un balustrādes restaurācijai, savukārt lielākā daļa restaurācijas darbu finansējuma iegūta, pateicoties Daugavas Vanagu organizācijas un ar to saistīto personu ziedojumiem.
