Ņina, Ninona, Antoņina, Oksana
Latvija,
28. Oktobris
Skolēniem sācies rudens brīvlaiks, taču ne visiem vecākiem šajā laikā izdodas paņemt atvaļinājumu. Kamēr pieaugušie strādā, bērniem var rasties kārdinājums visu dienu pavadīt pie televizora, datora vai viedtālruņa. Tomēr arī mājās un tepat tuvākajā apkārtnē iespējams sarīkot mazus piedzīvojumus, kas brīvlaiku padarīs interesantāku. Apkopojām desmit idejas, kurām nav vajadzīgs liels budžets un kuru īstenošanā var iesaistīties visa ģimene.
Lai pastaiga apkārtnē nekļūtu par kārtējo garlaicīgo iziešanu ārā, pārvērt to par misiju! Sagatavo bērnam sarakstu ar lietām, kas jāatrod: dzeltena lapa, kastanis, zīle, interesantas formas akmentiņš, putna spalva vai koks ar neparastu stumbru.
Vecākiem ar jaunākiem bērniem sarakstu var papildināt ar attēliem, bet lielākus skolēnus izaicināt atrast piecas dažādu krāsu lapas vai nofotografēt trīs interesantākās rudens ainas. Pēc pastaigas atradumus var izmantot nelielam rokdarbu projektam.
Šai aktivitātei vajadzīgs tikai telefons vai fotoaparāts — taču mērķis nav bezgalīgi skatīties ekrānā, bet gan pamanīt apkārtni.
Dod bērnam uzdevumu nofotografēt, piemēram, skaistāko rudens koku, interesantāko lapu, kaut ko apaļu, kaut ko sarkanu un kādu lietu, ko viņš iepriekš nav pamanījis. Vakarā fotogrāfijas var apskatīt kopā, izvēlēties labāko attēlu un izdomāt tam nosaukumu.
Svarīgi vienoties, ka fotografēšana notiek drošā vietā un bez publicēšanas internetā, ja tam nav vecāku piekrišanas.
Ja bērnam patīk pētīt un izmēģināt, piedāvā nelielu zinātnes pētnieka dienu. Var salīdzināt, kuri priekšmeti ūdenī peld un kuri grimst, novērot, kā dažādās temperatūrās mainās ledus, vai ar palielināmo stiklu izpētīt lapu dzīslas.
Arī pavisam vienkāršs eksperiments var kļūt par piedzīvojumu, ja bērns vispirms izsaka minējumu, pēc tam izmēģina un beigās pieraksta, ko atklājis. Mazākiem bērniem eksperimentus vajadzētu veikt pieaugušā uzraudzībā, īpaši, ja iesaistīts ūdens, karstums vai sīki priekšmeti.
Ja bērns jau prot droši darboties virtuvē, uztici viņam izvēlēties un pagatavot kādu vienkāršu ēdienu. Tie var būt augļu salāti, sviestmaizes ar interesantām sejām, pankūkas vai paša izdomāta uzkoda.
Vecāki var iepriekš sagatavot sastāvdaļas un atstāt bērnam recepti ar skaidriem soļiem. Savukārt vakariņās visa ģimene var novērtēt rezultātu. Tas ir gan radošs uzdevums, gan iespēja apgūt praktiskas prasmes.
Ja bērns mājās paliek viens, jāizvēlas viņa vecumam atbilstošs un drošs uzdevums — bez plīts, karstiem traukiem un asiem nažiem, ja viņš vēl nav gatavs tos lietot patstāvīgi.
Filma vai multfilma pati par sevi nav nekas slikts. Taču kino vakaru var padarīt par notikumu, nevis vienkārši ieslēgt televizoru.
Ļauj bērnam izvēlēties filmu no vecāku iepriekš atlasīta saraksta, pagatavojiet mājās popkornu vai augļu uzkodas un izveidojiet biļetes. Pēc filmas var pārrunāt, kurš tēls patika visvairāk, kas bija pārsteidzošākais un kā filma varētu beigties citādi. Tā ekrāna laiks kļūst par apzinātu kopīgu aktivitāti, nevis fonā pavadītu dienas daļu.
Segas, spilveni, kartona kastes un lukturītis var pārvērst dzīvojamo istabu par pili, kosmosa kuģi vai slepenu pētnieku bāzi. Bērnam var uzticēt izdomāt nosaukumu, uzzīmēt plānu un izveidot noteikumus savai valstij.
Lielākiem bērniem var piedāvāt sarežģītāku uzdevumu — no kartona uzbūvēt pilsētu, izveidot galda spēli vai izdomāt detektīvstāstu ar noslēpumu, kas jāatrisina. Šī ir viena no idejām, kurai vajadzīgs maz naudas, bet daudz iztēles.
Ja vecākiem ir brīvs brīdis vai bērnu var aizvest vecvecāki, bibliotēka, muzejs vai kultūras pasākums ir labs veids, kā izrauties no ierastās vides. Pirms došanās vērts apskatīt, vai tuvumā notiek bērniem paredzētas nodarbības, radošās darbnīcas vai izstādes.
Arī bibliotēkas apmeklējumu var pārvērst izaicinājumā: atrast grāmatu par kosmosu, dzīvniekiem vai kādu valsti, par kuru bērns vēlētos uzzināt vairāk. Nav obligāti jāizlasa vesela grāmata — reizēm pietiek ar interesi rosinošu atklājumu.
Rudens ir piemērots laiks, lai vērotu, kā mainās daba. Izvēlieties drošu pastaigu maršrutu parkā, mežā vai gar ūdenstilpi un mēģiniet pamanīt, kas mainījies kopš vasaras: kuras lapas jau nokritušas, kādi putni redzami, kā smaržo mežs pēc lietus un kur atrodamas sūnas.
Lai pastaiga būtu aizraujošāka, bērns var izveidot savu dabas novērojumu dienasgrāmatu. Tajā var zīmēt atrasto, pierakstīt laikapstākļus un atzīmēt, ko gribētu izpētīt nākamajā reizē. Atceries par laikapstākļiem, piemērotu apģērbu un drošu maršrutu.
Bērniem bieži patīk uzdevumi, kuros viņi jūtas vajadzīgi. Tāpēc brīvlaikā var uzticēt nelielu projektu, kas dod redzamu rezultātu.
Piemēram, bērns var sakārtot grāmatu plauktu pēc savas sistēmas, izveidot ģimenes galda spēļu turnīra tabulu, izdomāt nedēļas ēdienkartes idejas vai sagatavot viktorīnu vakaram. Lielākam bērnam var uzticēt izplānot ģimenes pastaigu, izpētot maršrutu kartē kopā ar pieaugušo.
Svarīgi, lai tas nebūtu tikai vēl viens mājas pienākums. Ļauj bērnam pašam izvēlēties tēmu un pieņemt dažus lēmumus.
Ja vecākiem visu nedēļu jāstrādā, nav nepieciešams katru dienu izdomāt jaunu izklaidi no nulles. Kopā ar bērnu izveido vienkāršu kalendāru, kurā katrai dienai ir viens neliels uzdevums.
Piemēram:
Pirmdiena: atrast piecas interesantas rudens lietas.
Otrdiena: pagatavot savu uzkodu vai izdomāt recepti.
Trešdiena: uzbūvēt kaut ko no kartona.
Ceturtdiena: izlasīt vai noklausīties stāstu un uzzīmēt tā varoni.
Piektdiena: izvēlēties ģimenes vakara spēli vai filmu.
Uzdevumiem nav jābūt sarežģītiem. Galvenais — lai bērnam ir ko gaidīt un iespēja pašam izvēlēties, kā ieceri īstenot.
Ne visas idejas ir piemērotas ikvienam vecumam, un ne katru bērnu var droši atstāt mājās vienu. Tāpēc aktivitātes jāpielāgo bērna patstāvībai un drošībai. Ja pieaugušais nav blakus, jāizvēlas tikai tādi uzdevumi, ar kuriem bērns spēj tikt galā, un iepriekš jāvienojas par saziņu un rīcību neparedzētās situācijās.
Palīdz arī vienkāršs dienas plāns: laiks mācībām vai lasīšanai, kustībām, radošai nodarbei, atpūtai un saziņai ar draugiem. Bērnam nav jābūt aizņemtam katru minūti — garlaikošanās reizēm ir tieši tas, kas mudina izdomāt ko jaunu.
Un pats svarīgākais: vecākiem nav jājūtas vainīgiem, ja viņi nevar visu rudens brīvlaiku pavadīt kopā ar bērniem. Dažreiz pietiek ar nelielu kopīgu piedzīvojumu pēc darba, pastaigu vai vakaru, kurā bērns ar aizrautību izstāsta, ko pa dienu paveicis.
