Lai lauku piekūniem būtu, kur atgriezties, tiem ir izveidotas jaunas mājvietas

Lauku piekūns jeb peļu vanadziņš ir reta un īpaši aizsargājama putnu suga, jo Latvijā ligzdo tikai 200 līdz 250 šo putnu pāru. Lai uzlabotu putnu populācijas stāvokli, Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Vides aizsardzības fonds sadarbībā ar AS “Sadales tīkls” šogad dažādās Latvijas vietās izvietojuši 90 mākslīgi veidotas ligzdas. Notiekošajam ligzdās ikviens var sekot līdzi tiešsaistes kamerās.

Lauku piekūniem veido mākslīgās ligzdas

Lauku piekūns pats savu ligzdu nebūvē, jo tam ir pārāk mazs knābis. Tas iemitinās citu putnu – žagatu, vārnu un kraukļu – mājvietās. Līdzīgas šo putnu ligzdām veidotas mākslīgās mājvietas tiek piestiprinātas pie elektrolīniju balstiem. Lauku piekūni tās apdzīvos pavasarī, kad atgriezīsies no pārziemošanas Ziemeļāfrikā.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības ornitologs Imants Jakovļevs stāsta: “Tā kā viņš pats nespēj atnest materiālu, tad viņam ir iebērtas skaidas kopā ar keramzītu, tās izpūš vējš, tāpēc mēs maisām ar keramzītu.”

Lauku piekūnu populācija būtiski samazinājās pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad laukus apstrādāja ar pesticīdiem un putniem trūka ligzdošanas vietu. Mūsdienās to skaits nedaudz pieaudzis, taču putns joprojām iekļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā.

“Baloža lieluma putns, slaids kā pats mājas balodis, apmēram tāds pats, bet slaidāks drusku, tēviņš ķieģeļsarkanā krāsā ar raibumiem, mātīte drusku gaišāka, tēviņam pelēka galva, pelēka aste, mātītei raibāka,” saka ornitologs.

Piekūni palīdz ierobežot peļu skaitu

Mākslīgās ligzdas izvietotas atklātos laukos, kas ir lauku piekūnam piemērotākā dzīvesvieta. Lielākie ieguvēji no putnu klātbūtnes būs lauku saimnieki, jo viena piekūnu ģimene spēj noķert pat līdz 30 pelēm dienā.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības ornitologs Imants Jakovļevs norāda: “Šajos būros var ligzdot meža pūce, kas arī peles nolasīs, un ausainā pūce, kas arī ir Sarkanajā grāmatā. Bet šis projekts ir vairāk uz lauku piekūniem, viņam jādzīvo atklātā ainavā, viņam patīk viens stabs ainavas vidū.”

Līdz šim secināts, ka lauku piekūni labprāt izmanto mākslīgi veidotās ligzdas, galvenokārt tāpēc, ka tajās jūtas pasargāti no plēsējiem – citiem putniem un caunām. Latvijas Dabas fonda mājaslapā vai YouTube kanālā pieejamas tiešraides, kurās var sekot līdzi ligzdās notiekošajam. Skatītāju novērojumi ir būtiska informācija zinātniekiem.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs norāda: “Kad jūs esat iegājis, vienkārši uzrakstiet, kas tajā brīdī notiek, kaut vai tas, ka tur neviena nav, arī ir vērtīga informācija un pēc tam ir apstrādājama.”

Ligzdu izvietošanu turpinās

Elektrības stabi, kas ir piemērotākie un drošākie ligzdu izvietošanai, tiek izvērtēti sadarbībā ar AS “Sadales tīkls”. Galvenais kritērijs ir atrašanās vieta – stabam jāatrodas lauka vidū, lai piekūns varētu brīvi pielidot, netraucēti medīt un baroties. Kopš 2023. gada izvietoti 150 būri.

AS “Sadales tīkls” vides pārvaldnieks Artis Kubliņš apgalvo: “Lai būtu mazāk šo putnu traucēšana, mēs esam nodefinējuši šeit kritērijus, ka tie ir līdz 10 gadus veci balsti, lai tie būtu kā stabbalsti, nav enkurbalsti.”

Kopumā plānots izvietot 300 būrīšu. Kā norāda ornitologi, pagaidām ir pāragri spriest, vai šis projekts uzlabos lauku piekūnu populācijas stāvokli, taču pašreizējie novērojumi liecina, ka putni ligzdās jūtas droši un katru gadu izaudzina trīs līdz astoņus mazuļus.