Dubļi, applūduši pagalmi un ielas – tāda nereti ir ezera tuvumā dzīvojošo ikdiena. Cerībā uz apstākļu uzlabošanos uz apspriedi par pretplūdu dambja būvniecību ezermalā pulcējās prāvs skaits iedzīvotāju.
Liepājas iedzīvotājs Kristaps stāsta: “Tad, kad ir lielie lieti, ir tādas bedres, ka nevar izbraukt. Traģiski. Visu laiku mašīna ir netīra. Un, protams, putekļi.”
Savukārt Liepājas iedzīvotājs Uldis norāda: “Dambis pilsētai ir vajadzīgs, to mēs redzam. Šogad kāds ir ūdens līmenis, mazāks viņš nepaliks, jūrā viņš kāpj, mēs esam saistīti.”
Projektā paredzēts izbūvēt dambi, kurā ir integrēta ielas infrastruktūra, brauktuve, gājēju un velo celiņš, kā arī apgaismojums. Paredzēts arī sakārtot kanalizācijas sistēmas un izbūvēt sūkņu staciju.
Liepājas domes Projektu ieviešanas nodaļas vadītājas vietniece Dina Tapiņa skaidro: “Izbūvējot dambi, mēs arī pasargājam ezeru no piesārņojuma, kas var rasties lietusūdeņu, kanalizācijas ieplūšanas riska dēļ. Tas iet roku rokā.”
Būvniecības izmaksas lēšamas ap 4 miljoniem eiro, no kuriem 600 tūkstoši eiro ir pašvaldības līdzfinansējums, pārējo sedz Eiropas fondi. Tomēr vietvarā jau tagad lēš, ka faktiskās izmaksas būs lielākas.
“Projektēšanas procesā mēs atklājām, ka grunts ir nestabilāka, nekā bijām plānojuši, līdz ar to projektētājam jāplāno grunts pastiprināšanas darbi, kas varbūt sākotnēji nebija plānoti,” norāda Dina Tapiņa.
Liepājas pašvaldības Komunālās pārvaldes vadītājs Mārtiņš Jākobsons skaidro: “Galvenās bažas, ko mēs saklausām, ko mēs arī cenšamies izskaidrot, ir par – cik augsts dambis, cik ļoti ietekmēs ikdienas dzīvi.”
Iedzīvotājiem bijusi slikta pieredze pēc agrāk veikta ielas remonta, kad ūdens privātajās teritorijās bija vēl vairāk. Tāpēc satraukums ir par to, kāda būs situācija pēc dambja izbūves. Mājas īpašniece saka – vienā reizē bija jāizsmeļ ap 150 litriem ūdens no pagraba.
“Labi un apmierināti bijām, ka mums ielu asfaltē. Bet tad sākās problēmas ar pagrabu, jo visu laiku man ūdens nenāca pagrabā,” stāsta Liepājas iedzīvotāja Inese.
Plānotajā dambja teritorijā atrodas arī vairāki laivu kooperatīvi. Vietvarā pausts, ka to darbība netiks ietekmēta, tomēr zemju nomnieki aprēķinājuši, ka viņiem, iespējams, būs vairāku tūkstošu eiro zaudējumi.
“Par kooperatīva naudu pārtaisījām žogu, vārtus, visu uzlikām jaunu, jo bija mums prasība pārcelties uz iekšpusi, balstoties uz iepriekšējo projektu, kur bija plānota iela,” stāsta laivu kooperatīva pārstāvis Kaspars.
Liepājas pašvaldības Komunālās pārvaldes būvprojektu daļas ceļu inženieris Egils Muižulis norāda: “Ir diezgan daudz zemes vienību, kurās žogi atrodas šobrīd, vai pat kaut kādas būves Amatas ielas kadastrā. Tā kā žogi jāpārceļ un būves jādemontē.”
Būvniecību paredzēts sākt nākamgad un pabeigt 2029. gadā.