Azarts, komandas gars un uzdrīkstēšanās vienoja vairāk nekā 250 skrējiena dalībniekus no dažādām Latvijas pilsētām, kā arī Lietuvas, Kanādas un Igaunijas. Ne vienam vien šī ir pirmā šāda pārbaudījuma pieredze.
Skrējiena dalībnieks Aleksejs stāsta: “Pieteikties, tas ir pats izaicinošākais, jo, ja nekas tāds nav darīts, no sākuma ir bail, bet, ja tu esi jau startējis, tad viss ir kārtībā. Sākumā arī likās, ka būs labi, bet trases vidusdaļā bija pagrūtāk. Bet plāns izstāties nebija, esam veiksmīgi finišējuši.”
“Patīk, nākošreiz arī būsim, tikai vajag sagatavoties labāk. Bet vienalga mums patīk. Es domāju, ka par daudz man svars, bet tā viss kārtībā,” saka skrējiena dalībnieks no Olaines Valērijs.
Netrūkst arī dalībnieku, kuriem sports ir ikdiena un šāda veida izaicinājumos piedalās regulāri. Viņi atzīst, ka galvenais ir sākt kustēties un pārvarēt nedrošību.
Arturs apgalvo: “Kādus gadus piecus sešus atpakaļ gulēju dīvānā, un es domāju, ka vajag iesākt. Un tā es iesāku, un tad arī turpinu. Ļoti patīk tā atmosfēra, pozitīva, un katrs skrien pēc savām spējām. Tāpēc es piedalos.”
Skrējiena dalībnieks no Lietuvas stāsta: “Kā dzīvē, jūs zināt, ir ļoti grūti, bet var būt arī jautri. Tik ļoti, kā dzīve. Ļoti laba trase, vajag gan skriet, gan veikt vingrinājumus, vajag ļoti stipras rokas un kājas, visu vajag stipru. Kad tu izskrien tādu trasi, tev dzīvē visu ļoti viegli darīt. Gūtos brīžus pārdzīvot.”
Dalībnieks no Cēsīm Mārtiņš uzsver: “Var jebkurš. Trīs gadus atpakaļ es sāku, es vispār nesapratu, kas tas tāds ir, tagad es vairs nevaru iedomāties bez. Man ir jāskrien, tas ir tā kā darbs, tā ir dzīves sastāvdaļa.”
Liepājas posms šogad īpašs ar to, ka dalībnieku rindās bija teju 100 bruņoto spēku karavīru no dažādām valstīm, vairums no Kanādas Gaisa spēkiem.
Skrējiena dalībnieks no Kanādas Filips stāsta: “Lieliski laikapstākļi, biju pārsteigts par ūdens aukstumu jūrā, bet šodien ir saulains un visi ir priecīgi. Mēs labi pavadījām laiku.”
Pelde jūrā, lēciens no ostas piestātnes, dažādi spēka un izturības elementi – dalībniekiem bija jāizaicina sevi un jāpārbauda ne tikai sava fiziskā sagatavotība, bet arī emocionālā noturība. Papildus organizatoru sarūpētajiem šķēršļiem Liepāja bija parūpējusies par kārtīgu pretvēju.
“Drosmes skrējiena” organizators Mārtiņš Vēvelis uzsver: “Šis ir domāts ikvienam cilvēkam, mēs viņu taisām tādu, lai var iziet ikviens cilvēks. Protams, ka ir sacensības gars, šeit nav par to, ka jānomirst trasē un nenormāli jātrenējas, bet tas ir vairāk tāds piedzīvojums.”
Skrējiens dažādās Latvijas pilsētās notiek kopš 2016. gada, iesaistot gan profesionālus sportistus, gan iesācējus. Ar Liepāju, kur regulāri notiek noslēdzošais posms, sadarbība ir jau vairāku gadu garumā. Organizatori atzīst, ka arī viņiem šis ir izaicinājums, jo ne reizi vien paši saskārušies ar dažādiem šķēršļiem.
“Baigi ir iespiedies atmiņā, ka mēs Liepājā steidzāmies uzlikt trasi un mums ir tādi betona klucīši, un mēs domājām, ka mums viņi ir nozagti, bet izrādījās, ka mēs tumsā esam citā vietā nolikuši. Tad, kad vācām nost, tad atradām,” stāsta Mārtiņš Vēvelis.
Noslēdzot 2026. gada sezonu, notiks darbs pie nākamā gada pasākuma plānošanas, jo dalībnieku interese ir liela. Statistika liecina, ka ik gadu skrējienā piedalās vairāk nekā tūkstotis dalībnieku.