Leopolds, Undīne, Unda
Latvija,
15. Novembris
Biedrības valdes loceklis Mārtiņš Trons norāda, ka lauksaimnieki vēlas panākt reālu rīcību Latvijas ražotāju atbalstam. Rīgas pašvaldības 26,8 miljonu eiro vērtajā ēdināšanas iepirkumā 27 izglītības iestādēm paredzēts, ka produktu piegādes attālums var sasniegt 300 kilometrus no Rīgas robežas. Biedrības ieskatā tas ļauj iepirkumos iesaistīt arī ārvalstu ražotājus, nepietiekami izvērtējot produktu izcelsmi, svaigumu un kvalitāti.
“Zemnieku saeima” norāda uz izmaiņām Publisko iepirkumu likumā, kas atcēlušas zaļā publiskā iepirkuma prasības. Organizācija aicina noteikt skaidrākus un pārskatāmākus kritērijus, stiprināt vietējo un bioloģisko produktu iesaisti, kā arī nodrošināt piegāžu kontroli.
Lauksaimnieki sagaida konkrētu rīcību no pašvaldības, valdības un Saeimas, pretējā gadījumā sola turpināt protesta akcijas.
Izbērtie dārzeņi simbolizē vietējo ražu, kas, lauksaimnieku ieskatā, nenonāk bērnu šķīvjos. Rīdzinieki aicināti tos bez maksas paņemt savām vajadzībām.
Lauksaimnieki protestā vērsuši uzmanību uz Rīgas pašvaldības skolu un bērnudārzu pārtikas iepirkumiem, kuros, viņuprāt, netiek pietiekami ņemta vērā vietējo ražotāju produkcija. Biedrības “Zemnieku saeima” lauksaimniecības politikas eksperts un valdes loceklis Mārtiņš Trons uzskata, ka pašvaldībai iepirkumu nosacījumos būtu jāparedz prasības, kas veicinātu Latvijas produktu izmantošanu.
Trons norāda, ka “Zemnieku saeima” par šo jautājumu ar Rīgas pašvaldību diskutē jau vairākus gadus, taču līdz šim nav izdevies panākt abpusēji pieņemamu risinājumu. Pēc viņa teiktā, ēdināšanas uzņēmumi, kas uzvar pašvaldības izsludinātajos konkursos, daudzos gadījumos pārtikas produktus iepērk nevis no Latvijas lauksaimniekiem un ražotājiem, bet citur.
Septembrī notikusi kārtējā tikšanās ar Rīgas domes pārstāvjiem, kurā apspriests arī pēdējais pārtikas iepirkums vairāk nekā 25 miljonu eiro apmērā.
“Faktiski ir tāda absurda situācija, ka iepirkumā ir nosacījums par 300 kilometru rādiusu, un tas nozīmē, ka šo produkciju var piegādāt ne tikai no Liepājas, Ventspils, Rēzeknes, Daugavpils, Valmieras, bet faktiski arī no Igaunijas un Lietuvas, kas ir pilnīgi nepieņemami,” uzskata Mārtiņš Trons.
Viņš norāda, ka Rīgas pašvaldība iepirkumu nosacījumos varētu izmantot arī citās valstīs piemērotas kvalitātes shēmas, piemēram, Latvijā izveidoto “Zaļo karotīti”.
Tas nozīmētu, ka konkursā varētu piedalīties ēdināšanas uzņēmumi no jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts, taču tiem būtu jāizmanto produkti, kas atbilst “Zaļās karotītes” prasībām. Tās paredz, ka produkts ir bioloģisks vai konvencionāls, pārstrādāts Latvijā no Latvijas izejvielām vai atbilst līdzīgiem nosacījumiem.
Pēc Trona teiktā, Rīgas pašvaldība nebija gatava pārtraukt pašreizējo iepirkumu un izsludināt jaunu. Tā vietā pašvaldības pārstāvji solījuši līdz gada beigām izstrādāt jaunus kritērijus nākamajam iepirkumam un turpināt diskusijas.
Tomēr lauksaimnieku pārstāvis norāda, ka līdzīgus solījumus viņi dzird jau 10–15 gadus.
“Reāli tā ir tā nauda, kas var palikt arī Latvijas ekonomikā, Latvijas lauksaimniekiem, nevis aizceļot uz Igauniju, Lietuvu, Poliju. Šīs valstis un pašvaldību iestādes ir iemācījušās veikt pareizi šos iepirkumus,” uzsver Trons.
Viņš uzskata, ka Rīgas pašvaldībai vajadzētu būt pozitīvam piemēram citām pašvaldībām, jo iepirkumos iesaistītā summa ir ievērojama un nākotnē varētu sasniegt pat 50 miljonus eiro.
Trons arī uzsvēra, ka patriotisms izpaužas ne tikai svētku pasākumos, bet arī konkrētos darbos un attieksmē pret vietējiem uzņēmējiem.
Vērtējot situāciju citās pašvaldībās, tostarp Liepājā un Kurzemē, Trons atzina, ka konkrētas sūdzības par šo pašvaldību iepirkumiem pagaidām nav saņemtas.
Viņš pieļāva, ka reģionos situācija tiek risināta labāk, taču uzsvēra, ka arī citām pašvaldībām būtu jāizvērtē savi iepirkumu kritēriji un pēc iespējas vairāk jāiesaista vietējie ēdināšanas uzņēmumi un pārtikas ražotāji.
Tas palīdzētu stiprināt vietējo ekonomiku, radīt darbavietas un nodrošināt nodokļu ieņēmumus pašvaldību budžetos.
Lauksaimnieki no Rīgas domes sagaida nevis kārtējos solījumus, bet konkrētas izmaiņas nākamo iepirkumu nosacījumos, lai veicinātu vietējās produkcijas izmantošanu. Tāpat viņi aicina arī citas pašvaldības aktīvāk pievērsties šim jautājumam.
Protests bijis arī atgādinājums lielveikalu ķēdēm par nepieciešamību atbalstīt Latvijas ražotājus.
“Šis bija atgādinājums arī lielveikalu ķēdēm, jo mēs nevaram izslēgt līdzīgas aktivitātes arī pie lielveikaliem Latvijas reģionos,” norādīja Trons.
Pašlaik izziņots, ka Rīgas pašvaldības policija (RPP) sākusi divus administratīvā pārkāpuma procesus saistībā ar biedrības “Zemnieku saeima” rīkoto protestu pie Rīgas domes, kurā tika izbērtas vairākas tonnas Latvijā audzētu dārzeņu, informē RPP komunikācijas speciāliste Ērika Verze.
Procesi sākti par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu un braukšanu pa kopīgo gājēju un velosipēdu ceļu.
Rīgas pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange sola nākamā skolēnu ēdināšanas iepirkuma sagatavošanā ciešāk sadarboties ar lauksaimniekiem un pārtikas ražotāju organizācijām. Pašreizējā iepirkumā, kas tuvojas noslēgumam, papildu izmaiņas nav plānotas.
Nākamā iepirkuma izstrādē pašvaldība piesaistījusi neatkarīgu ekspertu un plāno ņemt vērā nozares organizāciju ieteikumus.
