Vietējie satraukti par zivju bojāeju Irbes upē; VVD skaidro iemeslu

Jau vairākas dienas Irbes un Stendes upēs novērota plaša zivju bojāeja – ūdenī un krastos atrastas beigtas zivis, tostarp nēģu mazuļi, līdakas un asari. Vietējie iedzīvotāji norāda, ka līdzīgu situāciju savā mūžā nav pieredzējuši.

“Es nekad nebiju redzējis tādu brīnumu, ka tā saucamie ņīckari, nēģu mazuļi, ka tie ir pilni upes krasti,” stāsta māju “Vecalkšņi” īpašnieks Juris Nelius.

Sākotnēji sabiedrībā izskanēja versijas par iespējamu piesārņojumu no tuvumā esošajām attīrīšanas iekārtām, taču Valsts vides dienests (VVD) norāda – zivju bojāeju izraisījis kritiski zems izšķīdušā skābekļa līmenis ūdenī.

VVD Dienvidrietumu reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece Evita Beitlere skaidro, ka sākotnējie ekspresmērījumi uzrādīja ļoti zemu skābekļa daudzumu, savukārt elektrovadītspējas rādītāji liecināja, ka intensīvs ķīmisks piesārņojums nav konstatēts.

“Sākotnējie dati parādīja ļoti kritisku skābekļa līmeni upē. Bet elektrovadītspēja bija normas robežās, kas liecina par to, ka intensīvs ķīmisks piesārņojums nav identificēts,” norāda Beitlere.

VVD skaidro, ka pēc intensīvām lietavām applūdušajās teritorijās sadaloties organiskajām vielām, tiek patērēts liels daudzums skābekļa. Kad šāds ūdens nonāk upēs, skābekļa līmenis tajās strauji samazinās, radot zivīm nelabvēlīgus apstākļus.

Arī vietējā pārvaldē norāda, ka situāciju ietekmējuši lielie nokrišņi un plašais upju sateces baseins.

“Diemžēl šinī brīdī mums nav zināms, kā beigsies ar zivju resursiem, cik zivis izdzīvos, jo skābekļa praktiski nav,” sacīja Tārgales un Ances pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Mārcis Laksbergs.

VVD turpina monitorēt situāciju, taču norāda – būtiski uzlabojumi iespējami tikai tad, ja iestāsies sausāks un vēsāks laiks, kā arī pastiprināsies ūdens plūsma.