“Veselības kompass”: Vegāns, veģetārietis vai gaļēdājs – kurš uztura ceļš ir veselīgākais?

Vegāni, veģetārieši un gaļēdāji – trīs dažādi uztura ceļi, kas katrs sola savu ieguvumu veselībai. Bet kurš no tiem patiešām darbojas? Un vai pastāv risks nodarīt sev pāri, ja izvēlamies kādu no šīm pieejām? To, kāda ir atšķirība starp šiem uztura veidiem, vaicājām uztura speciālistei Maija Gertsone.

“Gaļēdāji, visēdāji, omnivori – mums nav jādomā, kā uzņemt olbaltumvielas. Mēs varam ikdienā plānot uzturu, nedomājot, vai mēs uzņemsim visas nepieciešamās aminoskābes, vai mums dienas beigās varbūt būs jāizdzer kāds proteīna pulveris. Tādā ziņā mums, tiem, kas ēd gaļu, ir vieglāk. Vegāniem būs visgrūtāk – jādomā par makroelementu deficītiem un jādomā, kā sakombinēt dažādus produktus, lai uzņemtu olbaltumvielas. Veģetāriešiem būs nedaudz vieglāk, jo viņi neēd tikai gaļu, tad viņi var ēst sojas produktus, kas uzturvērtības ziņā būs pietuvinātāki gaļas produktiem,” skaidro uztura speciāliste Maija Gertsone.

Vislielākais risks vitamīnu trūkumam parasti ir vegāniem, jo viņu ēdienkartē nav dzīvnieku izcelsmes produktu. Biežākie deficīti ir B12 vitamīns, dzelzs, D vitamīns, jods un omega-3 taukskābes, ko parasti uzņemam ar zivīm. Taču arī visēdājiem ikdienā būtu jāveic asins analīzes un jāpārbauda D vitamīna un dzelzs līmenis – to trūkums ir ļoti izplatīts. Tas pats attiecas uz veģetāriešiem, kuri nelieto gaļu un tāpēc īpaši jāuzmana B12 līmenis.

“Lielāks risks būs mums – omnivoriem, kas ēd visu. Mums ir tendence, īpaši latviešiem, ēst cūkgaļas un liellopa karbonādes. Tur ir augstākais piesātināto taukskābju risks – tātad mums ir augstāka saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām. Varbūt tādā ziņā vegāniem arī ir priekšrocība, jo viņi šos produktus ar augsto piesātināto taukskābju līmeni ikdienā nelieto,” norāda uztura speciāliste Maija Gertsone.

Runājot par gremošanu, arī šeit vegāniem ir priekšrocība – viņu uzturā ir vairāk graudaugu un dārzeņu, līdz ar to arī augstāks šķiedrvielu daudzums, kas palīdz zarnu darbībai.

“Palīdz arī, piemēram, ja ir augstas problēmas ar holesterīnu, palīdz mazināt holesterīnu organismā. Tādēļ par veselību runājot – vegāniem ir priekšrocības, bet tajā pašā laikā viņiem ir ļoti jāsabalansē uzturs, lai nekas netrūktu. Mums, visēdājiem, ir vieglāk, bet mums ir jābūt uzmanīgiem ar sarkano gaļu. Pēc iespējas vairāk uzturā jāiekļauj dārzeņi. Tad mēs varam runāt, ka mums ir samazināts sirds un asinsvadu slimību risks un normāla gremošanas sistēma,” uzsver uztura speciāliste Maija Gertsone.

Uztura speciāliste Maija Gertsone savā praksē arvien biežāk novēro, ka mazi bērni paziņo: “Es būšu veģetārietis, gaļu neēdīšu.” Iemesli tam ir visdažādākie – vienam nepatīk gaļas struktūra vai konsistence, cits saka, ka negrib ēst dzīvniekus.

“Nu jau ir arvien vairāk vegānu un veģetāriešu, īpaši jauniešu. Cilvēkus 50+ tas tik ļoti nesatrauc – vai gaļas ēšana ietekmē veselību, paaugstinātu holesterīnu. Bet jaunieši ar to jauno domāšanu, īpaši Gen Z paaudze, bieži nāk uz konsultācijām. Viņiem rūp sava veselība – ko man ēst, lai es neiedzīvotos deficītos. Es gribētu teikt, ka tā līkne iet tikai uz augšu par labu veģetārismam. Vegānisms gan varbūt nedaudz retāk sastopams, jo tomēr piena produkti un olas – tā ir pārāk krasa atšķirība no gaļēdājiem. Bet veģetāriešu kļūst arvien vairāk un vairāk,” stāsta uztura speciāliste Maija Gertsone.

Neatkarīgi no tā, vai izvēlamies gaļas ēdienus, veģetāru vai vegānisku uzturu, svarīgākais ir klausīties savā organismā un sekot veselības rādītājiem. Katram uztura veidam ir savas priekšrocības un riski, taču līdzsvarota ēdienkarte un regulāras analīzes palīdz atrast to ceļu, kas vislabāk piemērots tieši mums.