“Veselības kompass”: Vai mājās tiešām nepieciešams tik daudz tīrīšanas līdzekļu?

Ikdienā mājās cilvēki izmanto desmitiem dažādu tīrīšanas līdzekļu – trauku mazgāšanas šķidrumus, veļas pulverus, vannasistabas tīrītājus. Parasti nepiedomājot, kas ar tiem notiek tālāk – kur nonāk šie produkti un kā tie ietekmē vidi, cilvēka veselību un pat naudas maciņu. Vai tiešām nepieciešams tik daudz, un ko vēsta marķējums uz iepakojumiem?

“Pirmais ir – izmantot labāk mazāk ķīmijas, nekā par daudz ķīmijas. Dažreiz tas mums ir ieradums – cik daudz mēs lejam veļas mazgājamo līdzekli veļasmašīnā. Un, man šķiet, ka visdrīzāk Latvijā uz rokas pirkstiem ir saskaitāmi cilvēki, kas ir izlasījuši instrukciju. Tas, kas būtu jāsaprot – tā instrukcija mums nav jālasa katru dienu. Mums būtu minūti jāvelta laiks izlasīt instrukciju, iepazīties ar līdzekli un izdomāt, izmērīt vienu reizi – cik daudz tas ir vajadzīgs lietot. Tad turpināt to arī tā lietot, nevis pakļauties uz kaut kādu ieradumu,” skaidro Maija Demitere.

Uz marķējumiem bieži redzamas brīdinājuma zīmes – un, ja produkts ir bīstams videi vai dzīvniekiem, jāatceras, ka tas var būt kaitīgs arī cilvēkam. Jau pirms līdzekļa iegādes ir vērts padomāt, vai tas tiešām ir nepieciešams. Iedzīvotāji nereti ļaujas spilgtam mārketingam, taču patiesībā mājsaimniecībā tik daudz un dažādu produktu nevajag.

“Šie trīs produkti, kas mums mājās būtu vajadzīgi: mums ir vajadzīgs, ar ko mazgāt traukus, mums ir vajadzīgs kāds universālais virsmu tīrītājs un varbūt ir vajadzīgs arī veļas mazgājamais. Ne veļas mīkstinātājs – ļoti bīstama viela ļoti bieži un praktiski nav vajadzīgs,” norāda Maija Demitere.

Ikdienā bieži var palīdzēt vienkārši un tradicionāli līdzekļi – piemēram, citrons, etiķis vai soda.

“Viens no tādiem tradicionāliem līdzekļiem ir soda. Mums visiem droši vien ir mājās dzeramā soda, un tā ir ļoti labs tīrīšanas līdzeklis. Tā labi šķīst ūdenī. Mēs sodu varam veidot kā pastu, pielejot mazāk ūdens. Soda brīnišķīgi mazgā traipus izlietnē, ļoti labi varam mazgāt ledusskapi, dažādus traipus. Un sodu mēs varam arī pievienot pie veļas pulvera, un mēs tādā veidā mīkstinām ūdeni, pulveris strādā labāk un mums nebūs vajadzīgs veļas mīkstinātājs,” stāsta Maija Demitere.

Marķējums nereti var būt maldinošs. Vērtīgi meklēt tādus sertifikātus kā, piemēram, “Ecolabel”. Šāds marķējums apstiprina, ka produkts atbilst stingriem kritērijiem attiecībā uz sastāvu un ietekmi uz vidi.

“Mums Eiropā ir viens labs marķējums – “Ecolabel”. Tā ir neatkarīga organizācija, kas kontrolē produkta atbilstību šim marķējumam, un mums kā patērētājam nebūtu jāvelta daudz enerģijas, lai pārbaudītu. Visi tie, kas ir “eko”, “nav testēts uz dzīvniekiem”, “vegānisks” vai “dabisks 99%”, ir jānošķir, kas ir īsts marķējums un kas ir vienkārši dizains. Jo mums iepakojumi netiek tādā veidā kontrolēti – jebkurš ražotājs var uzlikt jebkādu zaļu bumbuli ar uzrakstu “eko” un izlikties, ka tas ir ekoloģisks, bet tam var nebūt nekāda seguma,” skaidro Maija Demitere.

Ikviens ikdienā var darīt mazliet vairāk, lai saudzētu vidi, un tam nav nepieciešamas lielas pūles. Pietiek ievērot pareizu dozēšanu, lasīt marķējumu un iespējami biežāk izvēlēties videi draudzīgākus līdzekļus. Jo mazāk agresīvas ķīmijas izmantots, jo tīrāka ir apkārtējā vide un drošāka – dzīves telpa.