“Veselības kompass”: Kas notiek, ja vēža skrīningu atliek gadiem?

Latvijā daļa iedzīvotāju profilaktiskās pārbaudes vēža savlaicīgai atklāšanai joprojām atliek, lai gan skrīnings ļauj slimību konstatēt agrīnā stadijā. Ģimenes ārste Anita Liepa novērojusi, ka pacientus īpaši grūti pārliecināt veikt zarnu vēža skrīningu.

Prostatas vēža skrīnings, pēc ārstes teiktā, pacientiem parasti ir vienkāršāks, jo tā veikšanai nepieciešamas analīzes. Savukārt ar zarnu vēža skrīningu atsaucība esot mazāka.

“Man šķiet, ka prostatas vēža skrīnings ir vieglāks, jo tās ir analīzes, kuras es pacientiem uzrakstu un viņš tās veic. Bet smagāk iet nez kāpēc ar resnās zarnas vēža skrīningu, jo tur ir grūtāk iestāstīt, ka tas ir vajadzīgs tam pacientam. Reizēm skan teikums: “Dakter, dēļ jums es to veikšu.” Bet tas ir pacienta riskam, lai konstatētu agrīni šo veselības traucējumu un laicīgi pieņemtu lēmumus – tie ir vajadzīgi,” stāsta Liepa.

Ģimenes ārste pacientus par nepieciešamajām pārbaudēm uzrunā gan telefoniski, gan vizīšu laikā. Nereti, pārskatot pacienta slimības vēsturi, viņa konstatē, ka kāds no skrīningiem vēl nav veikts, un par to atgādina.

Pēc Liepas novērojumiem, viņas praksē aptuveni 70% pacientu skrīningu neveic laikā. Arī cilvēki, kuri strādā ārvalstīs, nereti atgriežas Latvijā, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes.

Ārste uzsver, ka savlaicīga pārbaude var ļaut slimību atklāt agrīnā stadijā, kad iespējams laikus sākt ārstēšanu. Piemēram, pozitīva zarnu vēža skrīninga testa gadījumā pacientam tiek veikta kolonoskopija, kas ļauj noskaidrot izmaiņu cēloni un nepieciešamības gadījumā pacientu nosūtīt pie speciālista.

“Ja šo skrīningu uztaisa, tad es redzu pozitīvo testu, tālāk veicam kolonoskopiju, sūtām pie speciālista. Reizēm tas ir kāds polips vai hemoroīdi, vai čūlainais kolīts, bet, vēršot to diferenciāciju, var atklāt vēzi agrīnā stadijā. Tas ir tas prieks, ka tu esi izdarījis to darbu un ka pacients ir izdarījis to operāciju savlaicīgi,” norāda Liepa.

Viņa atgādina, ka pacienti pārbaudes mēdz atlikt gan aizņemtības, gan baiļu dēļ. Tomēr skrīninga mērķis ir slimību atklāt pirms simptomu parādīšanās, tādēļ profilaktiskās pārbaudes ir būtiska veselības aprūpes sastāvdaļa.

Ģimenes ārste arī mudina vecākus izmantot valsts apmaksāto vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), kas palīdz mazināt ar šo vīrusu saistītu ļaundabīgu audzēju risku.