“Vecāki ar bērniem nāk ļoti regulāri. Arī tas process un iznākums ir ļoti uzlabojies pie regulāras nākšanas. Vecāki saprot, ka bērniem ir jāpalīdz zobiņus tīrīt. Un vismaz līdz pirmajai, otrajai klasei jāpārtīra. Mazajiem jātīra visu laiku, tikai vecākiem. Bērns, protams, arī var papriekš iztīrīt, bet vecākiem noteikti ir jāpārtīra,” stāsta zobu higiēniste Aija Grundberga.
Bērniem, ja nav vecāku pamanītas problēmas, pirmo reizi pie higiēnista vajadzētu doties divu gadu vecumā, kaut vai, lai tikai iepazītos ar kabinetu un aprunātos. Pieaugušajiem higiēnista apmeklējuma biežums ir atkarīgs no tā, kā rūpējas par savu mutes veselību.
“Arī pieaugušie saprot, ka zobu higiēna ir ļoti svarīga, ka jauni zobi vairs neizaugs, ka ir jānāk un jānāk regulāri. Un ir, kam jānāk normāli divreiz, pat ar ļoti labu higiēnu reizi gadā. Bet ir, kam jānāk pēc mēneša, trīs mēnešiem. Un diezgan regulāri pēc trim mēnešiem, kamēr mēs dabūjam to veselības stāvokli tādu, ka viņš var nākt vienreiz pusgadā,” stāsta Grundberga.
Zobus ieteicams tīrīt vismaz divas reizes dienā – no rīta pēc brokastīm un vakarā pirms gulētiešanas. Vissvarīgākais ir to izdarīt tehniski pareizi.
“Četrdesmit piecu grādu leņķītis, lai mēs pie tās smaganiņas arī notīram,” skaidro higiēniste. “Un vakarā, protams, kad mēs visu dienu esam ēduši un dzēruši, un pirms gulēšanas iztīrīt zobus un izdiegot, vai ar mazajām birstītēm iztīrīt.”
Pareizu un piemērotu mutes dobuma kopšanas plānu sastāda kopā ar higiēnistu. Arī kopšanas līdzekļus ieteicams pirkt, pakonsultējoties ar speciālistu.
“Ir gan skalojamie līdzekļi, gan ārstnieciskie skalojamie, kas ir vajadzīgi, zobu pastas. Un, protams, mūsu platuma grādos fluors ir ļoti vajadzīgs, vai ksilitols. Ir vajadzīgs tas, kas stiprina šo zobu emalju,” stāsta Grundberga.
Zobu pasta jutīgiem zobiem, iekaisušām smaganām, balinoša – arī to noskaidrot palīdzēs vizīte pie higiēnista. Tas attiecas arī uz citiem mutes dobuma kopšanas līdzekļiem.
“Ir zobu diegs, ir starpzobu birstītes, kas man ļoti patīk. Ir vienkūlīšu birstītes – ideāli vietām, kur nevar tikt klāt. Protams, pie visa tā ir jāpierod. Protams, pacientam no sākuma liekas – ak, Dievs, tik daudz palīglīdzekļu! Un vienkārši ir slinkums un nav laika,” stāsta higiēniste.
Arvien vairāk cilvēku izvēlas smaidu uzlabot ar zobu venīriem, kroņiem vai implantiem, kas prasa īpašas rūpes.
“Viss, kas nav tavs, divreiz, trīsreiz kopšana atšķiras. Ar visām smalkajām starpzobu birstītēm, regulāra tīrīšana, regulāra nākšana pie zobu higiēnista, lai uzturētu to visu,” stāsta Grundberga.
Populāra ir arī zobu balināšana, kas mūsdienās notiek ar moderniem un drošiem līdzekļiem. Higiēniste iesaka to darīt tikai kabinetā vai iegādāties pie higiēnista mājas balināšanas sistēmu un nekādā gadījumā neiegādāties nezināmas izcelsmes līdzekļus.
“Higiēnists vienmēr novērtēs, kāda ir zobu emalja, kāds ir zobu stāvoklis. Visas balināmās sistēmas ir ļoti advancētas. Viņas nebojā zobu emalju, ja ir vesela emalja bez plombēm, jo plombes nebalē,” stāsta higiēniste.
Zobu veselību ietekmē uzturs, tāpēc ieteicams izvairīties no saldinātu dzērienu un saldumu lietošanas. Arī no dabīgajām sulām, kuras satur daudz skābes, kas bojā zobu emalju.
“Īpaši bērniem. Par to mēs īpaši runājam ar vecākiem. Protams, mēs nevaram teikt, lai bērns pilnībā atsakās no saldumiem. Mēs varam runāt, ka zobgraužiem saldumi garšo visvairāk, bet ir regulāri jātīra zobi, nevar aizrauties ar saldumiem. Mēs vienmēr sakām, ka kūkas un konfektes ir svētku ēdiens,” stāsta Grundberga.
Higiēniste atgādina, ka regulāri apmeklējumi ir nepieciešami un ļaus izvairīties no nopietniem zobu bojājumiem.