“Veselības Kompass”: Ergonomiska biroja vide

Birojā daudzi no mums pavada gandrīz trešo daļu dienas. Tieši tāpēc tas, kā ir iekārtota darba vieta, būtiski ietekmē mūsu pašsajūtu, veselību un produktivitāti. Muguras sāpes, saspringti pleci vai galvassāpes nereti rodas nevis no darba daudzuma, bet gan no nepiemērota biroja aprīkojuma. Ar padomiem un ieteikumiem par pareizu biroja izkārtojumu dalās darba aizsardzības un ugunsdrošības speciāliste Ieva Andersone, kas šajā jomā strādā jau vairāk nekā 8 gadus un šobrīd rūpējas par darbinieku drošību vienā no lielākajiem Liepājas uzņēmumiem – “Caljan”.

“Tāpat kā jebkurā darbavietā, arī ir kāpnes un dažādi šķēršļi, kas var būt arī elektroierīces. Līdz ar to ir jādomā arī par šādiem faktoriem biroja darba vidē. Latvijā liela daļa no negadījumiem, kas notiek, ir saistīti ar paklupšanu, pakrišanu vai aizķeršanos, un, kā jūs varat iedomāties, arī birojā var būt objekti, aiz kuriem var pakrist un gūt diezgan nopietnas traumas. Latvijā ir grāmatvedes, kuras darbavietā ir salauzušas kājas,” skaidro Ieva Andersone, darba aizsardzības un ugunsdrošības speciāliste.

Biroja darbinieku veselības problēmas visbiežāk saistās ar ilgstošu sēdēšanu. Šādā statiskā pozā asinsrite palēninās, līdz ar to orgāni un locītavas nesaņem pietiekamu slodzi un sāk funkcionēt sliktāk. Lai arī ja ir pieejams moderns biroja aprīkojums, speciāliste uzsver – svarīgākais ir ik pa laikam piecelties un kustēties.

“Sēdēšana ir “jaunā smēķēšana”. Pētījumi rāda, ka ilgstoša sēdēšana izraisa līdzīgas veselības problēmas kā ilgstoša smēķēšana – aptaukošanās, paaugstināti diabēta riski, gremošanas problēmas, dažādas locītavu sāpes. Tas, ko darbinieks var darīt pats – piedomāt ik pēc pusstundas vai stundas tiešām piecelties un kustēties, ja negribas vingrot – vismaz piecelties, aiziet ieliet ūdeni. Runājot pa mobilo, var piecelties un pastaigāt. Moderni ir rīkot arī sapulces vai 1:1 tikšanās pastaigas laikā, nevis sēžot krēslos,” stāsta Ieva Andersone, darba aizsardzības un ugunsdrošības speciāliste.

Darba vietas ērtībai un veselības saglabāšanai būtiski, lai mēbeles pielāgotos katra darbinieka individuālajām vajadzībām. Īpaši noderīgs risinājums ir regulējams stāvgalds – tas ļauj ne tikai pielāgot augstumu, bet arī strādāt stāvus, mainot darba pozu dienas laikā.

“Vienu stundu varam pastrādāt pie stāvgalda, pēc tam stāvgaldu nolaist un pasēdēt. Tas, ko es vēlētos ieteikt darbiniekiem – padomāt, kādus darbus veicam stāvot vai sēžot. Pētījumi rāda, ka kognitīvi grūtākus darbus labāk veikt sēžot. Ja mēs zinām, ka mums ir viegls darbs, kas neprasa lielu piepūli, lai kaut ko izdomātu un izdarītu, tad var pacelt stāvgaldu un strādāt stāvus,” skaidro Ieva Andersone, darba aizsardzības un ugunsdrošības speciāliste.

Savukārt no lietām, ko ikviens var pielāgot pats, svarīgi ir parūpēties, lai būtu ērts roku un elkoņu atbalsts – vai nu ar krēsla atzveltnēm, vai uz galda virsmas. Tāpat jāpievērš uzmanība ne tikai galda augstumam, bet arī tam, cik augstu novietots monitors.

“Par ko ļoti svarīgi ir padomāt, lai elkoņi neberzētos pret galda malu, jo tad darbiniekiem bieži rodas problēmas ar nerviem elkoņos. Tāpat nevajadzētu nospiesties šajā vietā locītavām pret galda malu, jo tad var rasties karpālā kanāla problēmas. Bieži vien darbinieki arī grēko – viņi nepielāgo monitora augstumu. Monitora augstumam augšējai malai jābūt acu līmenī. Daudzi domā, ka vidum jābūt acu līmenī, bet pareizi ir, ja augšējā mala ir acu līmenī, jo tad skatāmies nedaudz uz leju,” stāsta Ieva Andersone, darba aizsardzības un ugunsdrošības speciāliste.

Runājot par apgaismojumu – Ministru kabineta noteikumos ir skaidri noteikts, cik daudz gaismas jeb luksiem jābūt nodrošinātiem katrā darba vietā, īpaši veicot biroja darbus, piemēram, strādājot pie datora vai lasot dokumentus.

“Tie tad būtu minimāli 500 luksi. Ja mums ir tāda darbavieta un darba aizsardzības speciālists, kuram ir nodrošināts luksometrs, tas ir ideāli, jo tad ir iespējams veikt indikācijas mērījumus. Jāpaskatās, cik luksi ir darba vietā, un tad var saprast, vai apgaismojums ir pietiekams vai par maz,” skaidro Ieva Andersone, darba aizsardzības un ugunsdrošības speciāliste.

Veselīga darba vide sākas ar cilvēku pašu paradumiem – regulārām kustībām un atbilstoši pielāgotu darba vietu. Tikai tā birojs var būt vieta, kur strādāt ne vien produktīvi, bet arī veselīgi.