Iza, Izabella
Latvija,
13. Septembris
Pieaugot rindām un gaidīšanas laikam uz medicīnas pakalpojumu saņemšanu, mediķi arvien biežāk saskaras ar pacientu agresiju – sākot ar mutvārdu pārmetumiem, draudiem un beidzot ar fiziskiem uzbrukumiem. Reaģējot uz pieaugošajiem drošības riskiem, Liepājas Reģionālā slimnīca nolēmusi izveidot iekšējo drošības dienestu.
Liepājas Reģionālajā slimnīcā stāsta, ka visbiežāk ar pacientu vardarbību saskaras tieši uzņemšanas nodaļas ārsti, sanitāri un medmāsas.
Mihails Dolguševs, SIA ”Liepājas reģionālas slimnīcas“ Neatliekamās medicīnas centra vadītājs skaidro: “Nesenā pagātnē mums ir gadījumi, ka darbiniekam piparu gāze iepūsta acīs, stikli izsisti pie uzņemšanas nodaļas. Biežāk tā ir verbāla vardarbība, cilvēki nav piemēram apmierināti ar ilgo gaidīšanas laiku.”
Visagresīvākie esot pacienti apreibinošo vielu ietekmē, kuri mēdz arī demolēt slimnīcas inventāru. Līdz šim slimnīcā dažādu svētku laikā dežurējusi pašvaldības policija, taču tagad nolemts izveidot iekšējo drošības dienestu, kam šobrīd tiek meklēts vadītājs.
Andris Vistiņš, SIA “Liepājas Reģionālas slimnīcas” valdes loceklis stāsta: “Tas cilvēks būs uz vietas, darba vieta šeit slimnīcā ir plānota, tad tālāk ir plānots meklēt apsardzes dienesta darbiniekus.”
Pērn slimnīca 83 reizes saukusi pašvaldības policiju, šī gada pirmajos piecos mēnešos – 28. Aktīvāk pievērsties dienesta izveidei mudina arī fakts, ka nākamgad Liepāja būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta, kad paredzama pacientu lielāka plūsma.
Andris Vistiņš, SIA “Liepājas Reģionālas slimnīcas” valdes loceklis turpina: “Būtu ātrāk, būtu labāk. Bet mēs skatījāmies, vērtējām. Vai, kā apsardzes dienests ārpakalpojums, vai kā darbinieku. Nav, ko slēpt, tas ir arī finansiāls slogs.”
Slimnīcai dienesta izveide izmaksās apmēram 100 tūkstošus gadā. Līdzīga prakse jau astoņus gadus ir Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā.
Matīss Šmitiņš, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Drošības daļas vadītājs stāsta: “ Ir ārkārtīgi audzis sabiedrības neapmierinātības un provokācijas radītais risks. Ir bijuši gadījumi līdz piekautiem darbiniekiem, diezgan smagi piekautiem darbiniekiem.”
Agresīva rīcība novērojama arī no pacientu tuvinieku puses, kuri nereti apšauba ārstu skaidrojumus un provocē mediķus.
Matīss Šmitiņš, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Drošības daļas vadītājs: “Tiklīdz ir agresīvs pacients, ja tas neapdraud veselību un dzīvību, darbs ir nekavējoties japārtrauc, un jāpieaicina apsardzes personāls.”
Slimnīcu pārstāvji norāda, ka medicīnas sistēma ir pārslogota un pacientu rindas turpina pieaugt, tāpēc drošas darba vides nodrošināšana mediķiem kļūs par arvien būtiskāku prioritāti.
