Saules un hidroelektrostaciju sinerģija martā samazināja elektroenerģijas cenu Baltijā par 52%

Saules elektrostaciju (SES) un hidroelektrostaciju (HES) sinerģija martā samazināja elektroenerģijas cenu Baltijā par 52%, AS “Latvenergo” elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Prognozēšanas un finanšu produktu daļas vadītājs Oļegs Rukšāns.

Viņš skaidro, ka 2026. gada pavasaris Baltijas elektroenerģijas tirgū radīja būtisku pavērsienu – SES un HES vienlaicīga augsta izstrāde pirmo reizi tik skaidri ietekmēja elektroenerģijas cenu samazinājumu. Martā Latvija ne tikai pilnībā nosedza savu patēriņu ar vietējo ražošanu, bet arī kļuva par neto eksportētāju, kamēr pieaugošās SES jaudas Baltijā arvien biežāk nosaka biržas cenu dinamiku.

“Tas apliecina, ka atjaunīgie energoresursi vairs nav tikai papildinājums energosistēmai, bet kļūst par vienu no galvenajiem faktoriem elektroenerģijas cenu veidošanā,” pauž Rukšāns, norādot, ka šogad Latvijā skaidri novērojama SES un HES ražošanas sinerģija, kas tieši ietekmēja elektroenerģijas cenu samazinājumu, īpaši martā.

Janvārī un februārī atjaunīgo resursu izstrāde bija salīdzinoši zema, tādēļ tirgū dominēja termoelektrocentrāles (TEC), kas nodrošināja vairāk nekā 70% no kopējās elektroenerģijas ražošanas. Ierobežotā HES izstrāde un minimālais SES devums palielināja atkarību no dabasgāzes, saglabājot elektroenerģijas cenu virs 153 eiro par megavatstundu (MWh).

Martā situācija būtiski uzlabojās, jo pavasara pali palielināja HES ražošanu līdz 495 gigavatstundām (GWh), savukārt garākas un saulainākas dienas sekmēja SES izstrādes kāpumu līdz 154 GWh. Abu avotu kopējais saražotais apmērs sasniedza 648 GWh, nodrošinot 104% no kopējā Latvijas patēriņa, kamēr HES nodrošināja stabilu bāzes jaudu, bet SES efektīvi papildināja piedāvājumu dienas stundās.

Tādējādi kopējā elektroenerģijas ražošana pārsniedza iekšzemes patēriņu, Latvijai kļūstot par neto eksportētāju. Lielāks atjaunīgās enerģijas īpatsvars palielināja lētākas elektroenerģijas pieejamību Baltijas tirgū un radīja lejupvērstu spiedienu uz cenām. Līdz ar to martā elektroenerģijas vidējā cena samazinājās par 52% – līdz 75 eiro par MWh.

Salīdzinot 2025. un 2026. gada pirmos divus pavasara mēnešus, kopējā SES izstrāde Baltijā pieauga par 42% – no 679 GWh līdz 964 GWh. Vienlaikus stundu skaits, kurās saules ģenerācijai martā un aprīlī ir pilnībā izdevies segt visu Baltijas kopējo elektroenerģijas patēriņu, 2026. gadā palielinājās no nulles līdz 71 stundai.

Pēc Rukšāna skaidrotā, tas nozīmē, ka SES vairs nav tikai papildinošs ražošanas avots elektroenerģijas bilancē Baltijas valstīs, bet noteiktos periodos kļūst par noteicošo tirgus cenu faktoru. Šajās stundās būtiski pieaug zemu robežizmaksu elektroenerģijas piedāvājums, tādēļ biržas cenas veidošanā arvien retāk piedalās dārgākas fosilās enerģijas jaudas. Vasarā šis efekts kļūst izteiktāks un ilgāks, jo saules ģenerācija ir spēcīgāka un saglabājas ilgākā dienas daļā. Līdz ar to SES izstrāde, īpaši ap dienas vidu, var būtiski samazināt elektroenerģijas vidējo cenu.

Elektroenerģijas biržā cena veidojas pēc robežizmaksu principa. Tas nozīmē, ka elektroenerģijas cenu nosaka pēdējās nepieciešamās elektroenerģijas vienības ražošanas izmaksas, ar kuru tiek segts plānotais patēriņš konkrētajā tirdzniecības intervālā. Vispirms tirgū ienāk ražotāji ar zemākajām mainīgajām izmaksām. Vēja elektrostacijām (VES) šīs izmaksas ir ļoti zemas, jo tām nav fosilā kurināmā un emisiju kvotu izmaksu.

“Rezultātā, attīstoties jauniem vēja parkiem un pieaugot to elektroenerģijas ģenerācijai, no biržas cenas noteikšanas arvien biežāk tiek izslēgtas dārgākas gāzes vai ogļu elektrostacijas. Proti, pēdējo nepieciešamo patēriņa MWh konkrētajā tirdzniecības intervālā, kas šobrīd ir 15 minūtes, arvien biežāk var nosegt ar atjaunīgo energoresursu ģenerāciju,” skaidro Rukšāns, norādot, ka tādējādi lielāks VES saražotās elektroenerģijas daudzums “Nord Pool” biržā nozīmīgi samazina elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu, īpaši stundās ar spēcīgu vēju.