Valts, Rinalds, Rinalda
Latvija,
31. Oktobris
Šogad septembrī BTA saņēmis par 17% vairāk atlīdzību pieteikumu par sadursmēs ar meža dzīvniekiem bojātām automašīnām nekā attiecīgajā periodā pērn. Pēc apdrošinātāja aplēsēm, aptuveni divas trešdaļas no visām sadursmēm notiek ar lielajiem dzīvniekiem – aļņiem, briežiem un stirnām. Retāk reģistrētas sadursmes ar mežacūkām, lapsām, āpšiem, jenotiem un zaķiem.
Rudenī meža dzīvnieki aktīvāk meklē patvērumu un barību pirms ziemas, tāpēc autovadītājiem jārēķinās ar iespēju tos sastapt uz ceļa.
Sadursmes sekas var būt ne tikai tiešs trieciens dzīvniekam, bet arī automašīnas bojājumi, kas radušies, mēģinot no tā izvairīties. Šādos gadījumos transportlīdzeklis var nobraukt no ceļa, apgāzties vai sadurties ar citu automašīnu.
BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče norāda, ka remonta izmaksas var sasniegt vairākus tūkstošus eiro arī tad, ja automašīna pēc negadījuma spēj turpināt ceļu. Visbiežāk tiek bojāts motora pārsegs, lukturi, vējstikls, spārni un durvis, taču triecienā var ciest arī radiatori, sensori un citas detaļas, kuru bojājumus iespējams konstatēt tikai servisā.
Dārgākā BTA izmaksātā atlīdzība reģistrēta pērnā gada oktobrī, kad vieglā automašīna sadūrās ar lielu meža dzīvnieku. Triecienā tika bojāta visa automašīnas virsbūve un nostrādāja drošības spilveni. Atlīdzībā izmaksāti vairāk nekā 32 000 eiro.
Savukārt Balvu novadā automašīnai “Opel” sadursmē ar uz ceļa izskrējušu briedi tika bojāts jumts, vējstikls un lukturi. Atlīdzības summa pārsniedza 25 000 eiro. Bauskas novadā “Jeep” vadītājs, mēģinot izvairīties no dzīvnieka, nobrauca no ceļa, ietriecās kokā un apgāzās uz sāniem. Par automašīnas remontu izmaksāti 21 400 eiro.
Autosporta kompleksa “Raceway Baltic” drošas braukšanas instruktors Andris Vovers uzsver, ka nav vienas formulas, kā izvairīties no sadursmes ar meža dzīvnieku. Tā reakciju uz tuvojošos automašīnu nav iespējams pilnībā paredzēt – dzīvnieks var apstāties, mainīt virzienu vai pēkšņi skriet pāri ceļam.
Instruktors aicina pirms tumšā laika iestāšanās pārliecināties, ka automašīnas lukturi ir darba kārtībā, vējstikls ir tīrs un braukšanas laikā neaizsvīst, kā arī logu slotiņas ir labā stāvoklī. Svarīgi, lai vadītāja uzmanība būtu pievērsta ceļam.
Vovers iesaka autovadītājiem drošā vidē praktiski izmēģināt izvairīšanos no šķēršļa, lai nepieciešamā rīcība situācijā uz ceļa būtu jau iepriekš apgūta.
Autovadītājiem jāņem vērā arī ceļa seguma stāvoklis. Labos ceļa apstākļos ārkārtas bremzēšanas ceļš kopā ar vadītāja reakcijas laiku pie ātruma 70 kilometri stundā ir aptuveni 45 metri, bet pie 90 kilometriem stundā – ap 70 metriem. Rudenī slapjš vai slidens ceļš, nolietotas riepas, novēlota reakcija un dzīvnieka neprognozējama kustība var ievērojami palielināt bremzēšanas ceļu.
BTA apkopojusi vairākus ieteikumus autovadītājiem:
• Izvēlēties ātrumu atbilstoši redzamībai. Īpaši jāsamazina ātrums ceļa posmos pie mežiem, krūmājiem, laukiem un grāvmalām. Vēlams izmantot tālās gaismas, bet, pamanot dzīvnieku, pārslēgties uz tuvajām.
• Rēķināties, ka dzīvnieki var pārvietoties baros. Pamanot vienu dzīvnieku, jāsamazina ātrums, jo tuvumā var būt arī citi.
• Ja sadursme ir neizbēgama, bremzēt. Jāņem vērā ceļa apstākļi un apkārtējā satiksme, izvairoties no iebraukšanas pretējā joslā, ja pa to brauc citi transportlīdzekļi.
• Pēc sadursmes apstāties un brīdināt citus satiksmes dalībniekus. Jāieslēdz avārijas gaismas, jāizvieto avārijas zīme, neapdraudot sevi, un par negadījumu jāziņo pa tālruni 112. Ievainotam dzīvniekam nav ieteicams tuvoties vai mēģināt to pārvietot. Par notriektu vai ievainotu dzīvnieku var ziņot arī lietotnē “Mednis”.
• Sazināties ar apdrošinātāju, lai pieteiktu KASKO atlīdzību.
BTA arī atgādina, ka sadursmes ar meža dzīvniekiem nav obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) polisē iekļauts risks.
