Raidījums “Par Liepāju un liepājniekiem”: Pētījumā Liepājā fiksē gan pozitīvas, gan satraucošas veselības tendences

Liepājas Latviešu biedrības nama Kamerzālē aizvadīta Rīgas Stradiņa universitātes antropoloģiskā pētījuma rezultātu prezentācija. Tajā interesenti tika iepazīstināti ar datiem, kas tika ievākti pirms gada – 2025. gada vasarā. Kurzemē kopumā pētījumā piedalījās 1366 cilvēki, un tieši liepājnieki bija paši aktīvākie, nodrošinot lielāko atsaucību reģionā ar 563 dalībniekiem.

Pētījuma laikā iedzīvotājiem veica plašu izmeklējumu programmu. Tika izmantota 3D ķermeņa skenēšana, mērīts asinsspiediens un plaušu kapacitāte, kā arī veiktas aptaujas par veselību un saikni ar savu dzīvesvietu. Tāpat pieaugušie dalībnieki varēja nodot asins paraugus bioloģiskajai kolekcijai, kas zinātniekiem nākotnē ļaus veikt ģenētiskos pētījumus un analizēt uztura paradumus.

Kopumā pētījums parādīja, ka daudzi veselības rādītāji liepājniekiem ir pozitīvi, tomēr atklājās arī dažas satraucošas un pat neparastas tendences. Piemēram, vairāk nekā puse aptaujāto atzina, ka viņu zobu veselība nav labā stāvoklī. Tāpat pētnieki liepājniekiem fiksēja daudz pēdu asimetrijas gadījumu.

Jānis Vētra, pētījuma vadītājs atklāj: “Par Kurzemes iedzīvotāju veselību, teiksim tā, ka tas, kam mēs pievēršam uzmanību visvairāk, ir tas, ka

tomēr salīdzinoši lielam skaitam, tas ir vairāk nekā trešdaļai, ir paaugstināts arteriālais asinsspiediens, kas ir vienkārši pārsteidzoši. Tomēr visiem ir ģimenes ārsti, visiem būtu jāveic regulāras apskates, un tā ir lieta, ko var koriģēt un kurai ir visas iespējas – valsts programma un viss pārējais. Tagad, atnākot uz vienkārši parastu nomērīšanu, ja tā var teikt, un konstatējot būtiski paaugstinātu asinsspiedienu tik lielam skaitam cilvēku, tas tomēr liecina par tādu primārās veselības aprūpes nepietiekamību vai kādām problēmām.

Savukārt ar elpošanas rādītājiem bija pārsteidzoši labi rezultāti – novirzes no normas bija ļoti mazam skaitam cilvēku. Arī ķermeņa asimetrijas rādītāji, kas ir saistīti ar plecu augstumu vai lāpstiņu augstumu, skoliozi, bija zem 3%, kas būtu, ja tā drīkst teikt, dabiskais stāvoklis populācijā.”

Elīna Tolmačova, Liepājas pašvaldības Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītāja atzīst: “Mēs priecājamies par šādiem datiem. Faktiski mums kā pašvaldībai atsevišķs resurss tāda veida pētījumiem nav. Lai arī skaits pret iedzīvotāju skaitu nav tik liels, tomēr kaut kādus vidējos rādītājus mēs iegūstam.

Tas mums palīdzēs saprast, kādus akcentus likt veselības veicināšanas aktivitātēs un slimību profilakses aktivitātēs. Patiesībā tas pierāda arī to vadošo slimību virzienu, kas pilsētā dominē – tās ir sirds un asinsvadu saslimšanas. Tas dod tādu pamatu, ka strādājam pareizajā virzienā un kur vēl vairāk jāstrādā.”

Ievāktie dati palīdzēs zinātniekiem izveidot precīzu šī reģiona iedzīvotāju sociālo portretu. Tāpat tas ļaus padziļināti pētīt veselību – piemēram, kā hroniskās slimības ir saistītas ar cilvēka auguma aprisēm, kā dzīves laikā mainās ķermenis un kā tas viss ietekmē sirdi, asinsvadus, elpošanu un kustību brīvību.