“Kā pieci pirksti”: Ko mēs katrs varam darīt, lai ikdienā mazinātu klimata pārmaiņas un virzītos uz klimatneitralitāti?

Nereti arī sabiedrībā rodas jautājumi – kā es varu palīdzēt, kā es varu kaut ko ietekmēt attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un klimatneitralitātes pāreju? Būtiska ir arī konkrēta rīcība ikdienā, piemēram, atkritumu šķirošana, vietējās pārtikas izvēle un energoefektīvu risinājumu izmantošana. Pozitīvas pārmaiņas ir iespējamas, apvienojot individuālu rīcību ar sabiedrības informētību.

Aija Lejiņa, Pasaules dabas fonda Klimatu programmas vadītāja: “Mēs aicinām lūkoties pēc zinātnē pamatotiem faktiem un izvēlēties ticamus avotus, kas nav emocionāli, bet balstīti uz pētījumiem. Tas ir veids, kā sevi izglītot par visiem šiem jautājumiem, jo viņi noteikti ir komplicēti un nav vienkārši. Vienlaikus mēs aicinām sabiedrību uz konkrētu rīcību, jo tas ir kompleksā ar politiskajiem jautājumiem, jo mēs redzam, ka cilvēka rīcības bieži ir saistītas ar politiskiem lēmumiem aspektā, ja ir atbalsts no politiskās vides. Noteikti visas tās rīcības, kas visas saliekot kopā dod rezultātu, bet lai to visu paveiktu, noteikti aicinam pētīt, kritiski izvērtēt, skatīties faktus, datus un šajā visā informācijas lielajā kvantumā noteikti izvēlēties to, kas ir tāds viszinātnei balstībais.”

Aiga Grasmane, KEM Klimata politikas departamenta direktore: “Tas, ko mēs ikdienā varam darīt, ir paskatīties uz savu patēriņu, jo patēriņš ir tas, kas dzen uz priekšu ekonomiku. Paskatīties, lai patēriņš ir samērīgs. Cik mēs daudz pērkam jaunas lietas, kuras ātri nonāk miskastē. Skatoties uz atkritumiem, vai mēs šķirojam? Mēs esam diezgan kūtri atkritumu šķirotāji. Ja mēs sāktu šķirot atkritumus, pirmkārt, mēs palīdzētu ļoti aprites ekonomikai. Tas nozīmē, ka vairāk resursi nonāk atpakaļ ekonomikā, nevis viņi ir jāņem atkal kaut kur no dabas. Otrs, runāt ar cilvēkiem, īpaši daudz dzīvokļu ēkās, un par to, ka ir nepieciešams pamazām pakāpeniski ieguldīt, lai savestu kārtībā tās ēkas, kuras nav efektīvas, un izvēlēties būt sabiedriski aktīviem un arī prasīt no lēmuma pieņēmējiem rīcību. Nevis tikai kritiku vai mītu popularizēšana, bet drīzāk radīt pieprasījumu pēc efektivitātes un pēc dzīves kvalitātes.”