Pirmajā zvanā krāpnieki neko neprasa – īstais uzbrukums seko vēlāk

Krāpnieki arvien biežāk mēģina panākt, lai cilvēks pats veic darbības, kas ļauj piekļūt viņa digitālajai identitātei. Pirmajā telefonsarunā viņi var neprasīt paroles vai PIN kodus, bet tikai iegūt uzticību un informāciju, ko izmantot nākamajā krāpšanas posmā, informē banka “Citadele”.

Bankas Krāpšanas novēršanas daļas vadītāja Līga Everte norāda, ka piekļuve digitālajai identitātei krāpniekiem var dot iespēju rīkoties cilvēka vārdā ne tikai vienā bankas kontā. Izmantojot iegūto piekļuvi, iespējams noformēt patēriņa kredītus, parakstīt dokumentus un veikt citas juridiski saistošas darbības.

Krāpnieki digitālās identitātes pārņemšanai izmanto vairākus soļus

Krāpnieki var uzdoties par bankas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, policijas vai citas iestādes pārstāvjiem. Sarunas laikā viņi cenšas radīt steidzamības sajūtu un noskaidrot, kādus autentifikācijas rīkus cilvēks izmanto.

Krāpšanas shēma ne vienmēr tiek īstenota vienas sarunas laikā. Sākotnēji cilvēkam var piezvanīt, piemēram, viltus uzņēmuma vai valsts iestādes pārstāvis un iegūt šķietami vispārīgu informāciju.

Pēc kāda laika var sekot otrs zvans, kurā zvanītājs uzdodas par bankas vai policijas pārstāvi un atsaucas uz iepriekšējo sarunu. Cilvēkam var tikt apgalvots, ka konstatēts krāpšanas mēģinājums vai aizdomīgas darbības. Šādā situācijā krāpnieki var mēģināt panākt, lai cilvēks apstiprina autentifikācijas pieprasījumu, ievada autorizācijas kodus vai atver nosūtītu saiti.

Kā atpazīt mēģinājumu pārņemt digitālo identitāti

Par iespējamu digitālās identitātes ļaunprātīgu izmantošanu var liecināt negaidīti autentifikācijas vai dokumentu parakstīšanas pieprasījumi, paziņojumi par nezināmiem kredītiem vai līgumiem, izmaiņas kontos un profilos, kā arī informācija par darbībām, kuras cilvēks pats nav veicis.

Eksperte aicina neizpaust citiem PIN kodus, paroles un citus autentifikācijas datus, kā arī neapstiprināt pieprasījumus, kurus pats cilvēks nav iniciējis. Tāpat nav ieteicams kopīgot sava telefona vai datora ekrānu ar nepazīstamām personām un pirms autentifikācijas rūpīgi pārbaudīt vietnes adresi.

Ja rodas šaubas par zvanītāja identitāti, saruna jāpārtrauc un ar banku vai attiecīgo iestādi jāsazinās, izmantojot tās oficiālos kontaktus.

Savukārt, ja ir aizdomas, ka digitālā identitāte jau nonākusi krāpnieku rīcībā vai apstiprināta sveša iniciēta darbība, nekavējoties jābloķē attiecīgais digitālās identitātes rīks, jāinformē banka un Valsts policija, jāmaina paroles un jāpārbauda, vai personas vārdā nav veiktas neatļautas darbības.