Piekrastē dzīvojošajiem iespēja tikt pie izskalotā zelta – jūraszālēm

Liepājā un tās tuvumā esošajā piekrastē jau izsenis vāktas jūras krastā izskalotās aļģes, jeb kā vietējie tās sauc – jūras zāles. Liepājā ik gadus pašvaldība nodrošina vairākus tūkstošus kubikmetru zāļu izvešanu no Zilā karoga pludmales, savukārt iedzīvotājiem ir iespēja saņemt gada atļaujas izbraukšanai pludmalē to savākšanai. Šo iespēju pilsētnieki izmanto arvien vairāk.

Jau izsenis piekrastē dzīvojošie vākuši no jūras izskalotās, tā dēvētās, jūraszāles. No Liepājas netālajā Jūrmalciemā šī dabas bagātības izskalošana gaidīta ar nepacietību. Savulaik tās nodotas tālākai pārstrādei, lai gūtu papildus ienākumus, bet mūsdienās vietējie joprojām izmanto trūcīgās augsnes bagātināšanai. 

Biedrības “Jūrmalciema valgums” dibinātāja Rasma Pāvila stāsta :”Manuprāt jūraszāles ir labākas par kūtsmēsliem Jūrmalciema smiltī.Tā kā mēs noteikti izmantojam, un priecājamies, ka varam dabūt šo zāli un ielikt zemē. “

Nereti min, ka izskalotās aļģes iepriekš jāsagatvo, lai atbrīvotos no liekajiem sāļiem, kas nav labvēlīgi dažām kultūrām. Jūrmalciemniece apgalvo, ka viņas dārzā, piemēram, sīpoli aug izcili labi ārī neveicot jūras zāļu priekšapstrādi.

“Es domāju, ka Jūrmalciemā neskalo un nekompostē , bet vienkārši uzklāj uz savu lauku, kur varbūt pavasarī  stādīs dārzeņus, un arī bagātina šo pļavu, zāle noteikti saņem šos minerāļus, zālīte paliek zaļāka, “ uzskata Rasma Pāvila

Savukārt pētnieki aļģēs saskata nākotnes potenciālu, piemēram, izmantojot pārtikas, celulozes un izolācijas materiālu izgatavošanā.

RTU Liepājas akadēmijas pētniece Karīna Bāliņa stāsta :”Šīs alģes pats par sevi ir ļoti vērtīgs materiāls, viņas ir sarkanā krāsā, tas nozīmē no kurienes nāk sarkanā krāsa- no pigmentiem. Šis pigments ir fiko eritrīns, kas ir izmantojams kā antioksidants. Viņu var izmantot kosmētikā, farmācijā.”

Kā tradicionālo augsnes bagātināšanas veidu savos piemājas dārzos aļģes izmanto arī liepājnieki. Lai atvieglotu to savākšanu,saņemot komunālās pārvaldes atļauju, pludmalē iespējams iebraukt ar savu transportlīdzekli.

Liepājas komunālās daļas pārstāvis Aigars Štāls secina: ”Tā iedzīvotāju atsaucība gadu no gada, tomēr tā līkne ir pozitīvā virzienā. cilvēki piesakās, brauc un savāc. Mēs neuzskaitām to daudzumu, ko brauc un savāc, tādas iespējas mums nav. Mēs varam tikai par atļaujām atbildēt.”

Noslēgto līgumu skaits ar privātpersonām par jūras zāļu savākšanu Liepājas pilsētas pludmalē pēdējos gados bijis svārstīgs. 2021. gadā tika noslēgti 126 līgumi, 2022. gadā to skaits pieauga līdz 145, bet 2023. gadā samazinājās līdz 137. 2024. gadā līgumu skaits turpināja sarukt, sasniedzot 121. Savukārt 2025. gadā novērots straujš pieaugums — noslēgti 235 līgumi.

Pēdējos piecos gados  jūras zāļu  savākšana un utilizēšana  pašvaldībai izmaksājusi vidēji 30 000 eiro gadā, bet tas atkarīgs no zāļu apjoma, kurš nav prognozējams. Lai arī  Zilā karoga pludmales statuss to nepieprasa, izvešana notiek tikai šajā teritorijā.

“Pagājušā gadā mums bija ievērojami vairāk, kā varbūt iepriekš visus iepriekšējos desmit gadus. Līdz ar to daudzums bija ļoti liels un pašā vasaras vidū, kad bija sezona un karsts laiks, tad šīs jūras zāles izskalotas krastā sāka smakot un šeit, Zilā karoga pludmalē, apmeklētājiem tas nav pieņemami,” secina Aigars Štāls

Vasaras sezonā jāņem vērā, ka ir ierobežojumi, lai netraucētu atpūtniekus, tāpēc pludmalē var izbraukt agri no rīta vai vēlu vakarā. Iebraukšanas atļauja neierobežo vācamo jūras zāļu apjomu.