Simtggadīga meža vairs nav, un šāds paveras skats uz vietu, kur vēl pirms neilga brīža auga, iespējams, Latvijā visvecākās priedes. Piecas no tām pēc Meža valsts reģistra datiem bijušas ap 400 gadu vecas.
Valsts meža dienesta pārstāve TV Kurzemei saka – likums pārkāpts nav, kā arī cirsmā esot atstāti nepieciešamie koki. Taču, skatoties ar dronu, ekoloģisko koku ir daudz mazāk, nekā nepieciešams – vien četri. Par to sākta dienesta izmeklēšana.
“Cirsma ir notikusi atbilstoši prasībām, pirms cirsmas veikšanas ir apsekota. Tā kā tur bija atzīme par ligzdas vietu, pirms apliecinājuma izsniegšanas ir secināts, ka ligzdas koks neatrodas tur, kur viņš ir iezīmēts. Tas atrodas nedaudz nost no šī izcirtuma apgabala. Ligzda ir atstāta uz vietas, bērzā,” skaidro Valsts meža dienesta inženiere Aija Ozola.
Līdzīgi rakstiski vēsta arī Valsts meža dienests, norādot – liegums cirst ir tikai tur, kur ir dabas mikroliegums. Šim mežam tāda nebija.
“Biotopa esamība šajā sistēmā nerada automātisku mežsaimnieciskās darbības aprobežojumu, jo pēc būtības tikai fiksē informāciju. Tātad Valsts meža dienestam nav pamata aprobežot meža īpašnieka tiesības veikt koku ciršanu, neizsniedzot apliecinājumu.”
Meža īpašnieks ir Meža pētīšanas stacija, kas ir Zemkopības ministrijas pakļautībā esoša iestāde. Tā komentāru sniegt atsakās, tikai uzrakstot īsu atbildi e-pastā.
“Meža pētīšanas stacija informē, ka koku ciršana attiecīgajā mežaudzē notikusi saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Plašāki komentāri šobrīd netiks sniegti.”
Tam kategoriski nepiekrīt Latvijas Dabas fonds, norādot, ka zaudēts nozīmīgs mežs ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas līmenī.
“Ir skaidri zināms, ka Latvijā ir ļoti maz šādu veco koku,” norāda Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Jānis Ķuze.
“Šādus apgabalus nedrīkst cirst, mēs redzam, ka te ir svaiga kailcirte. Šajā vietā bija zināms īpaši aizsargājams biotops, dabiski veci boreāli meži, šī informācija bija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā datu sistēmā “Ozols”,” turpina Ķuze.
Viņš uzsver, ka situācija ir pretrunīga, ņemot vērā meža īpašnieka darbības mērķus.
“Mēs uzskatām, ka tas ir ironiski, ka šo mežu ir nocirtusi Meža pētīšanas stacija.”
Zemkopības ministrijā saka – šādus mežus cirst nedrīkst un izdarītais ir absurds.
“Tāda vecuma mežaudzes netiek zāģētas normālā kārtībā. Šādi koki saskaņā ar normatīviem tiek saglabāti kā tā saucamie ekoloģiskie koki. Tādi, kas tiek atstāti dabas vērtību uzturēšanai, un viņi netiek aiztikti,” skaidro ZM Meža departamenta direktors Āris Jansons.
Ja atbildīgā iestāde konstatēs pārkāpumu, tas būs administratīvais akts, kas nozīmē sankcijas.
Cik ilgi notiks situācijas izvērtēšana, zināms nav. Tomēr zināms, ka vēl citu cirsmu veikšana netālu no šī meža ir apstādināta un uzsākts četru mikroliegumu izveides process.
Tikmēr kāds vietējais iedzīvotājs nebūt nav kritiski noskaņots par simtgadīga meža izciršanu un būtisko dabas vērtību zaudēšanu.
“Nav jau zināms. Nu, ja viņai ir aizsargājamais statuss, tad Valsts meža dienests nebūtu devis atļauju, nebūtu apliecinājums. Katrai sugai ir savs zināmais ciršanas vecums,” saka rucavnieks Uģis.
Interesants ir fakts, ka Meža pētīšanas stacijas darbības mērķos ierakstīts apsaimniekot valsts zinātniskās izpētes mežus pētījumu veikšanai, ilglaicīgu zinātniskās izpētes, vides un meža monitoringa objektu ierīkošanai un uzturēšanai.