
Mobings atšķiras no ikdienišķa strīda ar nodomu pazemot, izolēt vai citādi psiholoģiski ietekmēt konkrētu cilvēku. Sākotnēja paķircināšana var pāraugt atkārtotā rīcībā, kurā iesaistās arī citi klasesbiedri. Bērnam, kurš piedzīvo šādu attieksmi, ne vienmēr ir viegli par to pastāstīt vecākiem – īpaši tad, ja viņš baidās, ka pēc notikušā varētu kļūt vēl vairāk atstumts no vienaudžu grupas.
Pēc Bērziņas teiktā, vecākiem būtiska var būt uzmanība pret pārmaiņām bērna uzvedībā. Daļa bērnu savus pārdzīvojumus patur sevī, kļūst klusāki, noslēgtāki un izvairās runāt par skolā notiekošo. Savukārt citi emocijas pauž uz āru – var parādīties netipiska uzvedība, dusmas vai agresija.
Psiholoģe iesaka bērnu neiztaujāt kā nopratināšanā, bet veidot patiesu interesi par viņa ikdienu. Tieša jautāšana, vai skolā kāds dara pāri, ne vienmēr sniegs atbildi, tāpēc vērtīgāk var būt interesēties par konkrētiem dienas notikumiem – kas licis priecāties, sadusmoties vai bijis patīkamākais dienas brīdis. Reizēm bērnam vieglāk ir atklāties arī kopīgas nodarbes laikā, nevis tiešā sarunā.
Ja bērns pastāsta, ka skolā tiek apsmiets vai viņam dara pāri, Bērziņa uzsver, ka problēmu nedrīkst atstāt tikai bērna un ģimenes ziņā. Viens no pirmajiem soļiem ir sazināties ar klases audzinātāju vai citiem iesaistītajiem pedagogiem un kopā ar skolu meklēt konkrētu risinājumu. Ja skola problēmu sākotnēji nenovērtē pietiekami nopietni, vecākiem ir vērts jautāt, kādas pieejas un programmas izglītības iestādē tiek izmantotas mobinga un vardarbības mazināšanai.
Psiholoģe norāda, ka ne vienmēr labākais risinājums ir bērnam ieteikt vienkārši ignorēt pāridarītājus vai sist pretī. Svarīgāk ir palīdzēt bērnam apgūt prasmes nospraust robežas, paust savas emocijas, meklēt palīdzību un zināt, pie kura pieaugušā vērsties sarežģītās situācijās.
Arī gadījumos, kad izrādās, ka pāridarītājs ir paša bērns, Psiholoģe iesaka vispirms mēģināt saprast šādas uzvedības iemeslus. Dažkārt bērnam var trūkt sociālo prasmju, viņš pats iepriekš var būt piedzīvojis pāridarījumus vai būt redzējis, ka konfliktus iespējams risināt ar spēku. Tāpēc situācijas risināšana tikai ar sodiem ne vienmēr palīdz novērst problēmas cēloni.
Psiholoģe uzsver, ka mobinga mazināšana nav tikai viena bērna, viņa vecāku vai pat klases audzinātāja atbildība. Būtiska ir visas skolas iesaiste, preventīvs darbs un sociālo prasmju attīstīšana. Droša skolas vide, pēc viņas teiktā, veidojas tad, ja bērni mācās veidot attiecības, risināt konfliktus un cienīt vienam otru, nevis šīs prasmes tiek atstātas pašplūsmā.