Ņina, Ninona, Antoņina, Oksana
Latvija,
28. Oktobris
Satiksmes ministrijas (SM) budžetā patlaban nav identificēti papildu līdzekļi reģionālo lidostu ilgtermiņa uzturēšanas un attīstības nodrošināšanai, izriet no SM sagatavotās prezentācijas, kas iesniegta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisijai.
Ministrija secinājusi, ka Liepājas un Ventspils lidostas darbojas, taču to ieņēmumi nesedz pilnas uzturēšanas izmaksas, savukārt Daugavpils lidostas attīstībai nepieciešami būtiski sākotnējie ieguldījumi.
Tāpat ministrijā norāda, ka reģionālo lidostu nozīme vērtējama plašāk, ņemot vērā to lomu savienojamības, drošības, civilās aizsardzības, kā arī komerciālās specializācijas nodrošināšanā. Vienlaikus secināts, ka juridiska reģionālo lidostu apvienošana ar Rīgas lidostu pati par sevi neatrisina finansēšanas jautājumu un var radīt papildu juridiskus un finanšu riskus, jo īpaši saistībā ar Eiropas Savienības (ES) finansēto projektu īstenošanu un saistībām.
Ministrijas ieskatā patlaban praktiskākais risinājums būtu koordinēts decentralizēts modelis, vienlaikus līdz gada beigām precizējot katras lidostas funkcijas, attīstības potenciālu un nepieciešamo finansējumu.
SM norāda, ka jebkāda veida papildu valsts finansējuma piešķiršana ir starpnozaru politisks lēmums. SM budžetā patlaban nav identificēti papildu līdzekļi reģionālo lidostu ilgtermiņa uzturēšanas un attīstības nodrošināšanai.
Ministrijā informē, ka Daugavpils lidostas darbība nav atjaunota, bet esošajā lidlauka teritorijā tiek vērtēta jaunas lidostas attīstība. Patlaban izstrādē ir būvprojekts un pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), vienlaikus ieguldīti 18 miljoni eiro industriālā parka attīstībā. IVN paredz līdz 4784 lidmašīnu un 163 000 pasažieru apkalpošanu gadā.
Ministrijā uzsver, ka Daugavpils lidostas teritorijā nepieciešami būtiski sākotnējie kapitālieguldījumi un skaidrs turpmākais finansējuma modelis. Tāpat pirms valsts saistību uzņemšanās jābūt skaidram ekonomiskajam pamatojumam, funkcijām, investīciju apjomam un alternatīvu sasniedzamības risinājumu salīdzinājumam.
Savukārt Ventspils lidosta ir valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks, kur atļauti vizuālie lidojumi dienā un naktī lidaparātiem ar maksimālo pacelšanās masu līdz 30 tonnām. 2025. gadā tika apkalpoti 4164 lidojumi. Ventspils lidostas ieņēmumi pērn veidoja 167 616 eiro. Ministrijā kā galvenos izaicinājumus Ventspils lidostā min atkarību no valsts un pašvaldības dotācijām, to, ka nav regulāras pasažieru satiksmes, kā arī ir nepieciešamību pēc konkretizēta attīstības un investīciju plāna, ja to paplašina.
Arī Liepājas lidosta ir valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks. Ministrijā norāda, ka nozīmīgu darbības daļu veido pilotu apmācības un vispārējās aviācijas lidojumi. 2025. gadā apkalpoti 4152 lidojumi, vienlaikus lidostā nenodrošina regulārus pasažieru reisus. Liepājas lidostas ieņēmumi pērn veidoja 1,607 miljonus eiro.
Ministrijā uzsver, ka Liepājas lidostas tuvumā, aptuveni 61 kilometra attālumā, atrodas Palangas lidosta, kurai ir strukturāli lielāka vietējā pasažieru pieprasījuma bāze. Tādējādi SM ieskatā publiskā finansējuma vai cita atbalsta gadījumā jāvērtē valsts atbalsta un konkurences nosacījumu ievērošana.
SM arī informē, ka izveidota starpinstitūciju darba grupa, kuras uzdevums ir izstrādāt vienotu Latvijas lidostu pārvaldības un attīstības modeli, kur Rīga un reģionālās lidostas veido savstarpēji papildinošu drošības, civilās aizsardzības, militārās mobilitātes un sasniedzamības infrastruktūras tīklu.
Darba grupa līdz gada beigām plāno konkretizēt attīstības redzējumus. Patlaban darba grupas ieskatā praktiskākais virziens ir koordinēts decentralizēts modelis, paplašinot sadarbību ar Rīgas lidostu un valsts institūcijām, kamēr tiek precizētas funkcijas, izmaksas un finansējuma avoti.
Ministrijā arī informē, ka nozares mērķis ir skaidri noteikt katras lidostas specializāciju un attīstības lomu, reģionālo lidostu potenciālu vērtējot plašāk nekā tikai regulāras pasažieru satiksmes nodrošināšanu.
