Liepājas teātrī pirmizrādi piedzīvo izrāde “Deju nācija”

Pirmizrādi piedzīvojusi Liepājas teātrī iestudētā Klēras Baronas luga „Deju nācija”. Tā stāsta par vienpadsmit līdz trīspadsmit gadus vecām pusaudzēm, kuras vieno deju grupa, pārdzīvojumi mēģinājumos un ambīcijas iekarot lielākās pasaules skatuves. Par robežu starp iedvesmu un spiedienu, un, kāda ir īstenoto un atlikto sapņu samaksa.

Izrādi “Deju nācija” režisējusi Paula Pļavniece, kurai šis ir pirmais iestudējums Liepājas teātrī. 

Paula Pļavniece, režisore stāsta: “Kaut kā tur tāds mežonīgs dauzonīgums, kas man licies simpātisks, skaidrs, ka tas ir izaicinoši, tāpēc,ka uz lielās skatuves un aktrises spēlē gados jaunas meitenes un daudzi tādi izaicinoši teksti.” 

Viens no lugas dramaturģes nosacījumiem ir tas, kas dejotājas izrādē attēlo dažāda vecuma aktrises, nevis tikai gados jaunas meitenes. 

Paula Pļavniece, režisore, piemin: “Tajā ķermenī slēpjas tā pieredze, bet tas, kas nāk uz āru, tas ir tas pusaudzīgais. Un tad ir tie brīži, kuros tas saslēdzās, kad cilvēks runā par zaudējumu par neizdošanos, ir cita lieta, kad to saka trīspadsmitgadīgs meitēns, bet ir cita lieta, kad o saka cilvēks, kuram aiz muguras ir visa dzīva.”

Trīspadsmitgadīgās Ešlijas tēls ļauj sajust degošo mērķtiecību un sirdsāpes, ko pieredz meitenes savā ceļā uz pieaugšanu. 

Laura Jeruma, Liepājas teātra aktrise apgalvo: “Ešlija ir taisnības cīnītāja, viņa ir viena no vecākajām meitenēm deju grupā. Viņa ir cīnītāja un viņa tic, ka viņa var izglābt visu pasauli.”

Savukārt, vistalantīgākā ir Amīna, viņai tiek solīta spožākā dejotājas karjera, meitenei jāizdara izvēle starp draudzību un sasniegumiem. 

Everita Pjata-Gertnere, Liepājas teātra aktrise stāsts: “Šī izrāde vispār ir tāda alegorija dzīvē, jo mums jebkurā situācijā  – par iederēšanas, par savu vietas meklēšanu vispār pasaulē. Un, ko panākumi no Tevis prasa un, ko prasa no Tevis tas, ka Tu gribi kaut ko sasniegt.”

Izrāde rosina domāt – cik būtiski ir iedrošināt uz sasniegumiem, un kurā brīdī šis spiediens kļūst pārmērīgs? 

Agija, teātra apmeklētāja apgalvo: “Mēs redzam to sūrumu arī šajā izrādē, diezgan jau skarbi, bet tā ir katra cilvēka izvēle, ka viņi ir tajos treniņos.  Acīmredzot tas ir vajadzīgs, vai nu izdejot vai izrunāt, vienkārši cilvēki tāpat neiet uz treniņiem, tad noteikti tas ir vajadzīgs, tā deja ir vajdzīga.”

Maija Prozoroviča, teātra apmeklētāja piebilst: “Aizraujoši, pēdējā deja vispār bija grāvējs, gribējās lekt kājās un dejot līdz. Apbrīnojama aktieru meistarība. Man pašai ir divas meitas, līdz ar ko tās pusaudžu meitenes, manuprāt, ir ļoti labi, ļoti precīzi atveidotas.”

Pie iestudējuma tapšanas strādāja arī komponists Edgars Mākens, scenogrāfs Kristaps Kramiņš, kostīmu māksliniece Marija Rozīte-Vītola, kā arī gaismu mākslinieks Niks Cipruss un horeogrāfe Kristīne Brīniņa.