Liepājas ostā modernizē piestātnes zvejniekiem, taču zivju resursi sarūk un saimniekošanas izmaksas pieaug

Liepājas ostas teritorijā turpinās darbi pie zvejniecības infrastruktūras modernizēšanas, piesaistot Eiropas fondu finansējumu. Tajā pašā laikā nozare saskaras ar krājumu sarukumu jūrā un ekspluatācijas izmaksu kāpumu, kas īpaši ietekmē piekrastes zvejniekus.

Zvejnieku ikdiena šobrīd ir saistīta ar smagu slogu – viņiem nākas cīnīties gan ar dabas izraisītiem izaicinājumiem, gan finansiāliem šķēršļiem.

Piekrastes zvejnieks Oskars Kadeģis: “Jā, protams, roņi ir, tā ka tu nevari zvejot tā, kā gribētu, jo tu nekad nezini, kas būs palicis pāri no loma. Un uzturēšanās ostā paliek dārgāka, tagad arī degvielas cenas ir augšā. Ar Ukrainas kara pirmo lēcienu tad mums kompensēja degvielu, pagaidām nekas par to netiek runāts.”

Pašreizējā infrastruktūra ir fiziski novecojusi, tādēļ zvejnieki paši veic uzturēšanas darbus, lai nodrošinātu piestātņu drošu izmantošanu ikdienā.

Oskars piebilst: “Pagaidām mēs dzīvojamies pa vecām piestātnēm. Paši saviem spēkiem pielabojam, lai viņa nekrīt cauri – tas ir arī viss, ko mēs varam izdarīt.”

Saimniecisko darbību ietekmē arī zivju resursu stāvoklis. Bioloģiskie dati liecina par krājumu samazināšanos Baltijas jūrā, kā dēļ noteiktie zvejas liegumi liek flotei pārorientēties uz citu zivju sugu ieguvi.

BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta Jūras nodaļas vadītājs Ēriks Krūze: “Runājot par Baltijas jūru – ar zivīm jūrā nav diez ko labi, zivju krājumi samazinās. Attiecībā uz zvejniecību ir novērojams, ka tā ir vairāk pārkvalificējusies uz pelāģisko zivju zveju. Ar grunts zivīm nav tik labi, kā tas bija, piemēram, agrāk, tāpēc zvejas flote vairāk koncentrējas uz pelāģiskajām zivīm. Viens no pēdējiem lielajiem liegumiem ir mencas liegums visā Baltijas jūrā, kas ir pieņemts sliktā mencu stāvokļa dēļ.”

Lai nodrošinātu nozares darbību ilgtermiņā, šobrīd Liepājas SEZ pārvalde uzsākusi piebraucamā ceļa izbūvi uz ostas 92. piestātni, savukārt nākotnē gar Tirdzniecības kanālu plānota piestātņu infrastruktūras atjaunošana. Mērķis ir nostiprināt piekrastes zvejniecības nišu, lai tā spētu pastāvēt līdzās lielajām kuģu kompānijām un turpinātu apgādāt vietējo tirgu.

AS “Kursa” valdes priekšsēdētājs Uldis Lībergs: “Pie mums, vecajā kolhoza teritorijā, bāzējas visi piekrastes zvejnieki, kas ir ļoti svarīga niša un kuru vajadzētu iekļaut nākotnes aizsargājamā rūpniecības nozarē. Jo nav to zvejnieku vairs tik daudz, tieši piekrastes zvejnieki ir tie, kas atved mājās šo lomu. Mēs ļoti labi arī to redzam pie Tirdzniecības kanāla – kādas stāv cilvēku rindas un kāds ir atbalsts, arī tirgū nopērkamas svaigas, nozvejotas zivis. Tāpēc tas mūsu mērķis arī ir šeit, “Kursas” teritorijā, sakārtot savu infrastruktūru ar dažādu instrumentu palīdzību, piesaistot gan Eiropas Zivjsaimniecības fondus, gan LAD – Lauku atbalsta dienestu – un arī ieguldot paši savus līdzekļus. Sakārtot, lai šī vide ir ļoti ērta un pieejama zvejniekiem.”

Šobrīd vēsturiskajā Liepājas zvejas ostā paredzēta jaunu piestātņu izbūve, nomainot vecās, nolietotās konstrukcijas un nodrošinot mūsdienīgu tehnisko aprīkojumu kuģu un laivu apkalpošanai.

LSEZ pārvaldes Infrastruktūras departamenta vadītājs Egīls Sveilis: “Mēs plānojam un esam izstrādājuši būvprojektu, un izsludinājuši iepirkumu būvdarbiem par pašu piestātņu izbūvi zvejas ostā, kur varēs arī bāzēties gan zvejas kuģi, gan mazās zvejas laivas.”

Piestātnes būvniecību plānots pabeigt nākamā gada oktobrī. Izbūvei paredzētie 1,4 miljoni eiro gaida iepirkuma noslēgumu, nozare pielāgojas jaunajiem ekonomiskajiem un vides apstākļiem.