Erna, Evita, Eva
Latvija,
12. Septembris
Līgums noslēgts starp Liepājas pilsētas maģistrātu un Jelgavas hercoga galma ērģeļu meistaru Johanu Heinrihu Joahimu (1696–1765). Tajā 15 punktos precīzi aprakstīta pasūtīto ērģeļu uzbūve, reģistri, materiāli, meistara pienākumi un atlīdzības nosacījumi.
Dokuments liecina, ka pasūtītas jaunas 33 balsu ērģeles, papildus paredzot vēl astoņus reģistrus. Īpaši detalizēti līgumā aprakstīts stabuļu metāla sastāvs – galvenajām stabulēm bija jāizmanto sakausējums, ko veidoja deviņas desmitdaļas alvas un viena desmitdaļa svina.
Par darbu Joahimam bija nolīgta 4200 guldeņu atlīdzība, ko bija paredzēts izmaksāt piecos maksājumos – no līguma noslēgšanas līdz instrumenta pabeigšanai. Lielāko daļu stabuļu meistars izgatavoja savā darbnīcā Jelgavā, savukārt Liepājas pilsēta apņēmās segt to transportēšanas izmaksas un nodrošināt meistaram un viņa palīgiem dzīvesvietu un apkuri darbu laikā.
Līgumā iekļauts arī mūsdienās neierasts nosacījums – meistara nāves gadījumā par līguma izpildi būtu atbildīga viņa atraitne, kurai būtu jāatrod cits kvalificēts meistars darba pabeigšanai.
Ērģeļu būve tika pabeigta 1758. gadā, 14 gadus pēc līguma noslēgšanas, un instrumentam bija 36 reģistri. Vēlāk katedrāles ērģeles pārbūvēja un paplašināja Heinrihs Andreass Konciuss, saglabājot Joahima būvēto fasādi prospekta centrālajā daļā.
Savukārt 1885. gadā instrumentu vērienīgi paplašināja Barnims Grīnebergs. Pēc pārbūves Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeles kļuva par vienām no lielākajām pasaulē.
1744. gada līguma oriģināls turpmāk glabāsies Liepājas muzeja krājumā. Muzejs norāda, ka tas ir nozīmīgs pirmavots, kas dokumentē viena no pilsētas ievērojamākajiem kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem tapšanas pirmsākumus.
Dokumenta oriģinālu bez maksas varēs apskatīt no 3. septembra līdz 10. oktobrim Liepājas muzeja vestibilā Kūrmājas prospektā 16/18.
