Liepājas muzeja krājumā nonācis unikāls dokuments 

Liepājas muzeja krājumā nonācis unikāls un vēsturiski nozīmīgs atradums – 1744. gadā slēgtā līguma oriģināls par Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles pirmo ērģeļu būvniecību. Dokuments sniedz precīzu ieskatu pasaulē lielāko mehānisko ērģeļu sākotnējā tapšanā un ļauj speciālistiem pārvērtēt līdz šim zināmo instrumenta vēsturi.

Liepājas muzeja krājumā nonācis 1744. gadā noslēgts līgums par Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles pirmo ērģeļu būvniecību. Gandrīz 300 gadus vecais dokuments saglabājies salīdzinoši labi – uz tā redzamas ūdenszīmes un divi lakas zīmogi.

Līgumā detalizēti aprakstītas topošā instrumenta sastāvdaļas, izmantotie materiāli un Liepājas pilsētas, kā arī ērģeļbūves meistara pienākumi. Tajā paredzēts arī, ka meistara nāves gadījumā līguma saistības pārņem viņa atraitne, kurai jāatrod cits meistars būvdarbu pabeigšanai.

Līdz šim tika uzskatīts, ka senākās katedrāles ērģeļu daļas veidojis meistars Hajnrihs Konciuss. Atrastais līgums liecina, ka instrumentā saglabājies Kurzemes hercoga ērģeļbūves meistara Johana Henrika Joahima darbs.

„Johans Henriks Joahims bija Kurzemes hercoga priviliģētais ērģeļu būvētājs, un faktiski viss materiāls, kas ir Liepājas Trīsvienības ērģelēs, ir vienīgais, kas no viņa ir palicis,” norāda ērģeļbūvētājs un restaurators Jānis Kalniņš.

Vēlāk ērģeles vairākkārt paplašinātas un kļuvušas par pasaulē lielākajām mehāniskajām ērģelēm. Instrumentam ir vairāk nekā 130 reģistru, un tas saglabājis baroka laika skaņojumu, kas ir par pustoni augstāks nekā mūsdienās ierastais.

Ērģelniece Ilze Tomsone instrumentu raksturo kā brīnišķīgu, vienlaikus norādot, ka dažiem reģistriem nepieciešama restaurācija.

Liepājas muzejs meklēs finansējumu 1744. gada dokumenta restaurācijai un izpētei. Līdz 10. oktobrim tā oriģināls bez maksas apskatāms Liepājas muzeja vestibilā.