Eiropas kultūras galvaspilsētas “Liepāja 2027” pasākumu rīkotāji prognozē, ka nākamā gada laikā reģionu apmeklēs aptuveni pusmiljons cilvēku. Pēc aplēsēm tas būtu par 10–15% vairāk nekā ierasts. Lai novērtētu kultūras notikumu ietekmi uz ekonomiku un vidi, apmeklētāju plūsmas plānots analizēt, izmantojot anonimizētus mobilā tīkla datus.
Apmeklētāju skaitīšanu paredzēts sākt 2027. gada janvārī, Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas nedēļas nogalē.
Nodibinājuma “Liepāja 2027” starptautisko attiecību vadītāja Elizabete Hartmane norāda, ka pašlaik ekonomiskais ieguvums tiek provizoriski lēsts trīs līdz piecu eiro apmērā par katru ieguldīto eiro.
Precīzāku ekonomisko ietekmi vērtēs Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Kultūras akadēmija, kas šim projektam izstrādā jaunu ekonomiskās ietekmes aprēķina modeli.
“Ko veido gan tā naudiņa, ko cilvēki atstāj, tieši apmeklējot šo pasākumu, gan izmantojot papildu pakalpojumus pilsētā – izmantojot ēdināšanas pakalpojumus, viesnīcas, pērkot pakalpojumus un uzturoties pilsētā šajā laika periodā,” skaidro Hartmane.
Tā kā daudzi kultūras pasākumi būs bez maksas, apmeklētāju skaita noteikšanai neizmantos tikai tradicionālās biļešu uzskaites metodes. Tā vietā cilvēku plūsmas plānots fiksēt, analizējot anonimizētus mobilā tīkla datus.
LMT grupas mobilitātes datu analītikas risinājuma “Plūsma” vadītāja Jana Golubeva skaidro, ka analīzē tiks vērtēts, cik mobilo ierīču konkrētā laikā atradušās noteiktā teritorijā un cik ilgi tur uzturējušās. Viņa uzsver, ka analīzē netiek izmantoti personu dati.
Līdztekus apmeklētāju plūsmām un ekonomiskajiem rādītājiem iniciatīvā “NetZeroCities” īpašu uzmanību pievērsīs pasākumu ietekmei uz vidi. Pētnieki analizēs, kā apmeklētāji nokļūst līdz pasākumu norises vietām un kā veicināt videi draudzīgāku pārvietošanos.
Nodibinājuma “Liepāja 2027” monitoringa un ietekmes izvērtējuma koordinatore Liene Šterna norāda, ka pētījumā vērtēs, vai cilvēki izmanto automašīnas vai sabiedrisko transportu, kā arī to, kā veicināt sabiedriskā un velotransporta izmantošanu un pārvietošanos kājām.
Pētījumā iesaistīti arī Rīgas Stradiņa universitātes speciālisti. Viņi apvienos jau pieejamos datus, tostarp gaisa kvalitātes mērījumus un ceļu satiksmes skaitītāju rādījumus.
RSU Sociālo zinātņu fakultātes vadošais pētnieks Miķelis Grīviņš skaidro, ka esošo datu plūsmu izmantošana ļaus izvērtēt Liepājas īstenoto aktivitāšu ietekmi un turpmāk pieņemt pamatotākus lēmumus.
Sagatavošanās pētījumam turpināsies tuvākos mēnešus, lai datu vākšanas sistēma sāktu darboties līdz ar Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem 2027. gada sākumā. Pētījumu gala rezultātus plānots iegūt 2028. gadā.