Šarlote, Lote
Latvija,
05. Novembris
Rucavas pagasta Nidas purvā dzērveņu ražas novākšanas aktīvākais posms šoruden noslēdzies pirms dažām dienām – nedaudz agrāk nekā pērn. Lielāko daļu ražas novākuši kombaini, tomēr šī gada bagātīgā ogu raža ļāvusi darbu turpināt arī lasītājiem, jo uz lauka vēl palicis gana daudz ogu.
Dzērveņu lasītājs Oļegs stāsta: “Garie zābaki, kombinezons, viss kārtībā. Un rāpo un lasi. Odziņas ir. Viss kārtībā.”
Rucavā Amerikas lielogu dzērvenes audzē kopš 1996. gada. Stādījumi atrodas Nidas purva teritorijā, kur savulaik lauksaimniecības vajadzībām iegūta kūdra. Dzērveņu raža ik gadu ir mainīga – tā svārstās no aptuveni 50 līdz pat vairāk nekā 100 tonnām.
“Tas ir ļoti atkarīgs no laikapstākļiem, ļoti atkarīgs, vai nav uzbrucis kāds kaitēklis, kas mums, piemēram, dažus gadus atpakaļ ir bijis. Divās nedēļās noēd skaistos ziediņus, divās nedēļās noēd četrus hektārus. Tie visi četri hektāri bez ražas,” stāsta SIA “Purva dzērvenīte” valdes locekle Irēna Riežniece.
Pagājušā gada bargā ziema dzērveņu stādiem nav kaitējusi, jo biezā sniega kārta tos pasargājusi no nosalšanas.
Uzņēmums aicina arī pašlasītājus, kuri vēlas sarūpēt ogas ziemas krājumiem, gatavot ievārījumus un sulas. Pēc Riežnieces teiktā, daudzi cilvēki uz Nidas purvu brauc katru gadu, lai ne tikai lasītu ogas, bet arī izbaudītu purva atmosfēru un tuvumā esošās jūras šalkoņu.
SIA “Purva dzērvenīte” ogu lasīšanai nodarbina vairāk nekā 30 darbinieku ne tikai no Rucavas, bet arī kaimiņu pagastiem. Darbs nebeidzas purvā, jo pirms nodošanas tālākai pārstrādei ogas jāšķiro, jāžāvē un jāfasē. Lielākā daļa Rucavas ogu ražas tiek eksportēta uz Poliju. Pārsvarā darbs tiek paveikts ar rokām – sākot no tehnikas sagatavošanas līdz ogu šķirošanai.
“Ogas šogad ir lielas, skaistas, ne tik daudz bojāto kā citus gadus. Tāpēc arī šeit šogad raitāk roku darbs notiek,” norāda Riežniece.
Latvijā lielogu dzērveņu stādījumi aizņem aptuveni 140 hektāru platību. Pateicoties ogu īpašībām un ilgajam uzglabāšanas termiņam, tās ir veiksmīga eksporta prece. Latvijas dzērvenes nonāk ne tikai Eiropā, bet arī Kanādā, Amerikā un pat Japānā.
Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāve Gundega Suškina norāda, ka dzērvenes Latvijā tiek patērētas lielā apjomā, jo tās un to produktus iespējams lietot visu gadu.
“Liekas, ka visvairāk apēstā oga Latvijā ir zemene, bet īstenībā dzērvene pēc statistikas, tāpēc, ka dzērvene ir visu cauru gadu. Dzērvenes un dzērveņu sulas patēriņu nosaka tautas veselība – jo vairāk slimo, jo vairāk lieto,” stāsta Suškina.
Dzērvene, nepārstādot un pareizi kopjot, vienā vietā var augt vairākus simtus gadu. Latvijas dabā ir visi priekšnosacījumi šīs ogas veiksmīgai audzēšanai – purviem raksturīgais augsnes skābums un piemērotais klimats. Tomēr nozares pārstāvji par vienu no lielākajiem attīstības šķēršļiem min birokrātisko slogu.
Suškina uzsver, ka dzērveņu audzēšana Latvijā būtu jāattīsta, jo vietējās ogas tirgū nepietiek. Kad Latvijas raža beidzas, tirgū nonāk Amerikas un Kanādas dzērvenes. Vietējās ogas iespējams tirgot jau septembra beigās un oktobrī, savukārt Ziemeļamerikas raža Latvijā ienāk novembra beigās un decembrī.
Lielogu dzērveņu audzēšanai Latvijā ir ievērojams potenciāls, jo purvi aizņem aptuveni 10% valsts teritorijas. Vairāk nekā trešdaļai no tiem nepieciešama rekultivācija, un dzērveņu audzēšana būtu viens no piemērotākajiem risinājumiem.
Tomēr jauni audzētāji nozarei pievienojas kūtri. Lielākā daļa purvu platību pieder valsts akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži”, un uzņēmēji ne vienmēr ir gatavi investēt zemes platībās, kuras tiek nomātas.
