“Laukos bez pasta?” Dienvidkurzemes iedzīvotāji satraukti par nodaļu slēgšanu un jauno pakomātu attālumu

Pieprasījums pēc “Latvijas Pasta” pakomātiem Dienvidkurzemes novadā gada laikā strauji pieaudzis. Uzņēmums to skaidro ar mainīgiem iedzīvotāju paradumiem un e-komercijas izaugsmi. Vienlaikus reģionā aktuāls ir jautājums par pasta pakalpojumu pieejamību pēc vairāku nodaļu slēgšanas.

“Šī ir bijusī Bunkas pasta māja. Tā ir viena no daudzajām nodaļām Dienvidkurzemes novadā, kura savas durvis ir slēgusi. Tagad iedzīvotājiem, lai saņemtu pasta pakalpojumus, ir jādodas uz citām vietām novadā vai jāizsauc pastnieks uz mājām,” stāsta TV Kurzeme žurnālists Mairis Grietēns.

Dienvidkurzemes novadā pasta pakalpojumu nodrošināšanā arvien lielāku lomu ieņem pakomāti un mobilie risinājumi. Iedzīvotāji norāda, ka tas ne visiem ir vienlīdz ērti.

“Mums kādreiz arī bija pasta nodaļa, tagad nav, taka es domāju, ka tas iespaido diezgan. Pensionāri diezgan maz izmanto pakomātus kā tādus, viņiem ir aktuālāka tomēr pasta nodaļa,” saka Bunkas iedzīvotāja Sandra.

Līdzīgi situāciju apraksta arī citi iedzīvotāji Priekulē.

“Ļoti slikti, jo laucinieki netiek, un, ja viņiem nav uz vietas, nu ko viņiem darīt, it sevišķi pensionāriem, invalīdiem nav iespējams, un, ja jāņem ir transports, ar ko tikt, nokļūt, nu tas neizmaksā pensionāriem un arī invalīdiem lēti,” saka Priekules iedzīvotāja Gunta.

“Nu, grūti jau ir. Ja nebūtu te Priekulē, tad es nezinu, tad būtu grūti,” saka Priekules iedzīvotāja Inta.

Neskatoties uz pasta nodaļu optimizāciju, “Latvijas Pasts” iedzīvotājiem piedāvā alternatīvu – “Pastnieks mājās”, nodrošinot tos pašus pakalpojumus, kurus piedāvā nodaļā.

“Man ir tāpatās kā man ir avīze, attiecīgais daudzums ar presi, tā arī ir, mēneša sākumā ir vēstules ar rēķiniem, tā kā es to nevarētu just, ka būtu kaut kas optimizēts vai kaut kas būtu savādāk,” saka VAS “Latvijas Pasts” mobilā pastniece Inta Kārkliņa.

Uzņēmums “Latvijas Pasts” uzsver, ka pakalpojumu tīkls tiek pielāgots mainīgajām iedzīvotāju vajadzībām un pieprasījuma struktūrai. Uzņēmuma dati rāda būtisku pieaugumu pakomātu izmantošanā Dienvidkurzemē — īpaši lielākajās apdzīvotajās vietās.

“Dienvidkurzemē kopumā ir liels pieprasījums, bet vislielākais pieprasījums ir Aizputes pakomātam, viņš ir vispiepildītākais, un Durbē mums ir visstraujāk augošais sūtījumu skaits, tā ka tas iepriecina, tas arī liecina par to, ka klientiem tas ir saistoši,” saka VAS “Latvijas Pasts” Kurzemes reģiona vadītāja Diāna Bleiva.

Savukārt uzņēmuma valde norāda, ka pieprasījuma pieaugums saistīts gan ar ērtumu, gan piegādes ātrumu.

“Ja mēs salīdzinām 2025. un 2026. gada pirmo ceturksni, tad mēs redzam, ka Dienvidkurzemes pieprasījums ir audzis par teju 160%, un, ja mēs izskatām konkrētas vietas, tad mēs redzam tik tiešām, ka Durbes pakomāts audzis par teju 200%, Aizputes pakomāta pieprasījums ir audzis par 160%, un tik tiešām redzam, ka tā interese ir gana, gana liela,” saka VAS “Latvijas Pasts” valdes loceklis Māris Kļikovskis.

Līdzīgas tendences novēro arī citi sūtījumu piegādes uzņēmumi, kas norāda uz pieaugošu iedzīvotāju interesi par pakomātu izmantošanu.

“Pieprasījums pēc paku skapjiem DPD tīklā aug, tas jāsaka ne tikai Dienvidkurzemes novadā, bet arī citviet Latvijā. Kopumā šāda tendence ir jau vairākus gadus – tā, vidēji skatoties, kāda divu, trīs gadu griezumā tas pieprasījums aug par 15 līdz 20, kādreiz pat mazliet vairāk procentiem katru gadu,” saka SIA “DPD Latvija” klientu vadības nodaļas vadītājs Edgars Pundurs.

2021. gadā Dienvidkurzemes novadā darbojās 12 pasta nodaļas. Šobrīd iedzīvotājiem pieejami seši klientu apkalpošanas punkti un astoņi pakomāti. “Latvijas Pasts” norāda, ka pakalpojumu pieejamība tiek nodrošināta, kombinējot klātienes, mobilos un digitālos risinājumus.