Lai glābtu Baltijas lašus, Latvijas upēs izlaiž tūkstošiem mazuļu

Ventas lašu populācijas uzturēšanai upē ielaisti 2974 jauni lašu mazuļi. Bez mākslīgās pavairošanas lašu resursi izsmeltos, jo savvaļas nārsta rādītāji gadu no gada krītas. Zivju izdzīvošanu ietekmē gan vides izmaiņas un globālā sasilšana, gan nelegālā zveja.

Zinātniskā institūta BIOR audzētavā „Pelči” lašu mazuļi pavadījuši pusotru gadu un tagad ir gatavi migrācijai uz jūru. Procesa sākumā, ikru attīstības posmā, ūdens temperatūra inkubācijas aparātos mākslīgi jāsamazina.

„Mēs paildzinām to inkubēšanas laiku, jo klimata izmaiņu dēļ ikri šķiļas ļoti agri, un, ja ikrs izšķiļas janvāra beigās, tad viņi neuzsāks baroties un aizies bojā, stāsta Olga Revina, veterinārārārste un pētniece.

Audzēšanas ilgums precīzi atveido lašu dabisko ciklu — tāpat kā savvaļas upēs arī zivju saimniecībā tie pavada pusotru gadu, lai sagatavotos pārejai uz sālsūdeni. Mākslīgā vide palīdz pārvarēt trauslāko attīstības posmu.

„Šobrīd vairāki faktori ietekmē to, ka Baltijas lašu populācija katastrofiski samazinās – viens no tiem ir klimata izmaiņas, globālā sasilšana, tad ir antropogēnā ietekme, kā eitrofikācija, kad aizaug upes, paliek mazāk nārsta vietu, tad, protams, arī nelegālā zvejniecība pastāv, roņi, slimības,” norāda Revina.

Nārsta lejupslīdes dēļ Ventas licencētajā posmā pavasarī lašus lomā paturēt vairs nedrīkst. Lai tos aizsargātu, Vides dienests pastiprinātus reidus sāks jau rudenī.

„Tas svarīgākais Kuldīgā, kas ir paveikts – ir, principā, neteiksim, ka 100%, bet ir ļoti pamatīgi izskausta maluzvejniecība, tas ir gadu desmitu darbs. Katru gadu gaidām, ka tajā nārsta laikā pacelsies ūdenslīmenis, kas ir tā kā dabiskā aizsardzība. Tam jaunajam lasim, kas izšķiļas, viņam tā platība, kur baroties, arī samazinās, līdz ar to tas izdzīvošanas procents arī krītas, tāpēc jau arī valsts palīdz lašu populācijai, laižot iekšā upē zivis,” norāda VVD Dienvidrietumu reģionālās vides pārvaldes Zvejas kontroles daļas galvenais inspektors Jānis Sprugevics,

Šogad Latvijas upju lašu resursu papildināšanai no Zemkopības ministrijas līdzekļiem novirzīti  976 tūkstoši eiro, ļaujot ūdenstilpēs ielaist gandrīz 100 tūkstošus lašu un 80 tūkstošus taimiņu smoltu.