Kurzemnieki noklikšķina uz CSDD reklāmas un zaudē tūkstošiem eiro

Trīs Kurzemes iedzīvotāji pēdējās dienās kļuvuši par krāpnieku upuriem, meklētājā uzklikšķinot uz viltotas CSDD mājaslapas, noskaidroja portāls “rietumi.lv”. Krāpnieki no cietušo kontiem izkrāpuši kopumā 4340 eiro, bet CERT.LV un bankas norāda – šādos gadījumos izšķiroša ir pēc iespējas ātrāka rīcība.

Cietušie no Kurzemes ir vecumā no 38–52 gadiem. Lai gan Valsts policija norāda, ka no krāpniecības cieš dažādi vecuma cilvēki, tomēr seniori ir tie, kuri visvairāk tiek apkrāpti telefonkrāpšanās.

Visos gadījumos apkrāptās personas bija atvērušas viltotu CSDD tīmekļvietni, kuru atrada, izmantojot Google meklētāju. Visticamāk, cietušie šo lapu atvēra, uzklikšķinot uz krāpnieku izveidotām apmaksātām reklāmām, kas meklēšanas rezultātos tika attēlotas kā CSDD oficiālā mājaslapa.

Rezultātā liepājniecei no bankas konta izkrāpti 340 eiro, liepājniekam – 2500 eiro, bet kuldīdzniecei – 1500 eiro. Valsts policijā par notikušo uzsākti kriminālprocesi.

Policijā regulāri tiek saņemti iesniegumi vai informācija no iedzīvotājiem, kuri ir tikuši apkrāpti un kurus ir mēģinājuši apkrāpt. Šādos gadījumos Valsts policija sadarbojās ar citām iestādēm kā CERT.LV.

Saņemot ziņojumu par iespējamu krāpniecisku vietni, CERT.LV pārbauda tās adresi un tehnisko informāciju. Ja vietne tiek atzīta par kaitīgu, tās adresi var iekļaut DNS ugunsmūra sarakstā, tādējādi ierobežojot piekļuvi tai, kā arī informēt pakalpojumu sniedzējus un citus iesaistītos.

Ja kiberdraudi ir īpaši nopietni, iespējams ierobežot piekļuvi konkrētam domēnam, IP adresei vai mobilajai lietotnei. CERT.LV sadarbojas arī ar vietņu mitinātājiem, domēnu reģistrētājiem, Google un tiesībsargājošajām iestādēm, lai panāktu krāpnieciskās vietnes darbības pārtraukšanu.

Krāpniecisko vietņu skaits un aktivitāte pieaug. 2026. gada pirmajos sešos mēnešos DNS ugunsmūris novērsa vairāk nekā 5 miljonus piekļuves mēģinājumu ļaunprātīgām vietnēm – 6,5 reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt otrajā ceturksnī CERT.LV apsteidzoši identificēja un novērsa 1166 aktīvas krāpnieciskas kampaņas.

Arī pēc vienas vietnes bloķēšanas krāpniecības apkarošana turpinās – CERT.LV meklē ar konkrēto kampaņu saistītus citus domēnus, serverus un IP adreses, lai pēc iespējas ātrāk ierobežotu arī to darbību.

CERT.LV 2026. gada 2. ceturkšņa pārskatā norādīts, ka krāpnieki savās kampaņās visbiežāk izmanto sabiedrībā labi zināmu iestāžu un uzņēmumu identitāti. Visbiežāk tie izmanto banku, valsts iestāžu, piegādes uzņēmumu un citu uzticamu organizāciju vārdus, lai panāktu, ka cilvēki izpauž maksājumu karšu datus, autentifikācijas informāciju vai paši apstiprina krāpniecisku maksājumu.

Valsts policija norāda, ka iespēja atgūt izkrāptos naudas līdzekļus ir maza, taču par krāpniecības gadījumiem ir jāziņo pēc iespējas ātrāk gan bankai, gan policijai. Ja nav notikusi transakcija, banka var apturēt naudas plūsmu un līdzekļus nepārskaitīt uz citu kontu, bet tad jārīkojas ātri.

“Swedbank” pārstāvis Jānis Krops norāda, ka bankai izdodas novērst apmēram pusi krāpšanas gadījumu, bet lēš, ka tas ir atkarīgs no apstākļiem, krāpšanas veida un arī klientu rīcības laika. Jo ātrāk klients par krāpšanu informē banku, jo ātrāk iespējams sākt rīkoties. Lai gan bankām ir arī mehānismi, kas krāpšanu var pamanīt vēl pirms klienta, liela nozīme ir paša cilvēka vērībai un ātrai rīcībai.

Naudas atgūšanas iespējas atkarīgas arī no krāpšanas shēmas. Ja izkrāptā nauda nonāk vietējā “naudas mūļa” kontā, to bieži iespējams izsekot un atgūt. Savukārt, ja līdzekļi tiek pārvērsti kriptoaktīvos, to atgūšana kļūst ievērojami sarežģītāka.

Ja cilvēks saprot, ka kļuvis par krāpšanas upuri, jārīkojas nekavējoties. Vispirms jāsazinās ar savu banku un atkarībā no izpaustajiem datiem jābloķē pieeja internetbankai vai maksājumu kartēm. Kartes iespējams bloķēt arī internetbankā vai mobilajā lietotnē, taču precīzāko rīcību konkrētajā situācijā ieteiks bankas konsultants.

Ātra rīcība ir īpaši svarīga, jo zibmaksājumu gadījumā izkrāptā nauda dažu sekunžu laikā var nonākt citā bankā, arī ārvalstīs. Atsevišķos gadījumos banka vēl var paspēt apturēt naudas tālāku pārskaitīšanu un to atgūt, taču tas atkarīgs no konkrētās situācijas un vairākiem citiem apstākļiem.