Leopolds, Undīne, Unda
Latvija,
15. Novembris
Premjers Andris Kulbergs (AS) iecerējis līdz 2030. gadam panākt tādu Latvijas finansiālo situāciju, kāda bija 2018. gadā, kad reālā ekonomikas izaugsme sasniedza 4%. Lai to paveiktu, nākamajos četros gados valsts budžetā plānots ietaupīt 2,875 miljardus eiro, otrdien preses konferencē paziņoja premjers.
Viens no mērķiem ir palielināt strādājošo skaitu līdz 909000 cilvēku 2030. gadā jeb par 26000 vairāk nekā 2025. gadā. Kulbergs lēš, ka tas valstij ik gadu nodrošinātu aptuveni 290 miljonus eiro papildu nodokļu ieņēmumos.
Kā iespējamos darbaspēka resursus premjers minēja jauniešus, kuri nemācās un nestrādā, jaunās māmiņas, seniorus un 3000–6000 valsts sektorā strādājošo, kuri varētu pāriet uz privāto sektoru. Jauniešiem pirmajos trijos darba gados varētu piemērot samazinātu IIN likmi, savukārt jaunajām māmiņām ļaut strādāt pusslodzi, nezaudējot vecāku pabalstu.
Lielāko ietaupījumu – 900 miljonus eiro – plānots panākt valsts pārvaldē, samazinot amata vietu skaitu un centralizējot iepirkumus. Nozaru reformas varētu dot 650 miljonus eiro, kapitāla un ieņēmumu pasākumi – 540 miljonus, administratīvās disciplīnas stiprināšana – 370 miljonus, atbalsta mērķēšanas pārskatīšana – 190 miljonus, bet automātisko izdevumu ierobežošana – 40 miljonus eiro.
Plānots, ka 2027. gadā ietaupīs 822 miljonus eiro, 2028. gadā – 667 miljonus, 2029. gadā – 675 miljonus, bet 2030. gadā – 711 miljonus eiro. Aprēķini liecina, ka vidēji vai smagi šie pasākumi skartu 49% sabiedrības.
Finanšu ministrija prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad pieaugs par 2,4%, bet nākamgad – par 1,9%. Vienlaikus 2027. gada fiskālā telpa būs negatīva 117,7 miljonu eiro apmērā.
Kulbergs kritizēja iepriekšējo valdību darbu, norādot, ka valsts finanšu situācija no iedzīvotājiem esot slēpta. Jautāts par iespējamo sadarbību ar “Jauno Vienotību” nākamajā valdībā, premjers konkrētu atbildi nesniedza.
