
Otrdien pēc tikšanās ar kino industrijas pārstāvjiem Kulbergs žurnālistiem norādīja, ka nākamgad plānots pārskatīt daļu finansējuma, ko pašlaik piešķir bez konkursa, un izstrādāt kino nozares finansēšanas modeli.
Premjers iepriekš paudis, ka būtu jāvērtē iespēja atteikties no iecerētā straumēšanas platformu nodokļa, tā vietā atbalstot kino nozares attīstību un piesaistot ārvalstu filmu producentus Latvijai. Šādai nostājai iebilst kino nozares pārstāvji, kuri uzskata, ka jaunais maksājums ir nepieciešams.
Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi paredz straumēšanas platformām ik gadu ieguldīt vismaz 3,5% no iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem. Finansējumu varētu novirzīt Latvijas filmu un seriālu veidošanai, to izplatīšanas tiesību iegādei vai iemaksām Nacionālā kino centra (NKC) budžetā.
Saskaņā ar ieceri pirmās atskaites par ieņēmumiem būtu jāiesniedz līdz 2028. gada 31. maijam par 2027. gadu. Ja 2027. un 2028. gadā ieguldījumi sasniegtu vismaz 300 000 eiro, ieņēmumi par 2026. un 2027. gadu nebūtu jādeklarē.
NKC vadītāja Dita Rietuma iepriekš aplēsusi, ka jaunais regulējums kino nozarei varētu nodrošināt 600 000 līdz vienam miljonam eiro gadā. Kultūras ministrija norādījusi, ka ārvalstīs reģistrētās straumēšanas platformas Latvijas filmu un seriālu veidošanai NKC budžetā vien varētu iemaksāt aptuveni 600 000 eiro gadā.
Plānotās prasības attiektos gan uz Latvijā reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem, gan uz citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētām platformām, kuru mērķauditorija ir Latvijā.