Katru gadu ūdenstilpēs Latvijā bojā iet vairāk nekā simt cilvēku; glābēji aicina būt uzmanīgiem

Sākoties vasarai un siltajam laikam, Latvijas ūdenstilpēs strauji pieaug atpūtnieku skaits. Lai gan daļa bērnu un jauniešu peldētprasmi ir apguvuši, glābēji un eksperti brīdina, atklāts ūdens prasa pavisam citas iemaņas. Neapdomība, spēku pārvērtēšana un uzraudzības trūkums joprojām ir galvenie cēloņi traģēdijām.

Līdz ar skolēnu brīvlaika sākumu peldvietās parādās arvien vairāk bērnu  un jauniešu. Uzrunātie skolēni norāda, ka pamata iemaņas ūdenī ir apgūtas organizētās nodarbībās mācību gada laikā. 

Liepājnieks Vincents ir pārliecināts par savu peldēt prasmi: “Tīri labi, skolā mums bija mācīts jau, tāpēc es domāju, ka ir labi, jo mums tur dod diplomus, tur vairākas vietas, saka, kā darīt, lai iemācītu peldēt.” 

Liepājnieks Marks par savām spējām ūdenī: “Nu, es neesmu labākais, bet nu no viens līdz desmit septiņi, jo man ir vēl ko mācīties. Un tā peldēt pats es nekad neietu, kamēr neesmu labā vecumā.”

Speciālisti vērš uzmanību, ka baseinā apgūtās iemaņas nepasargā no briesmām upēs vai jūrā. Biedrība “Peldēt droši” ir definējusi kritērijus, pēc kuriem nosaka, vai cilvēks spēj patstāvīgi parūpēties par sevi dziļumā. 

Biedrības “Peldēt droši” eksperts Toms Jēkabsons stāsta: “Ko tad nozīmē prast peldēt. Un tas ir – spēt nopeldēt 200 metrus jebkādā veidā un 50 metrus no tiem uz muguras. Ja mēs ņemam peldbaseinus, tad tie ir astoņi peldbaseini turpu šurpu – ja tu to spēj izdarīt, tad tu vari teikt, ka tu proti peldēt.”

Glābēji norāda, ka karstā laikā ūdens temperatūra joprojām var būt kritiski zema, izraisot ķermeņa šoku un krampjus. Tāpat bīstamību rada piepūšamie matrači un rotaļlietas, kuras vējš acumirklī var aiznest tālu no krasta. Lielākā riska grupa ir pusaudžu kompānijas, kurās jauniešiem ir vēlme izrādīties un pārspēt citam citu.

Pludmales glāpšanas dienesta instruktors Ritvars Šenvalds apgalvo: “Tā ir vieglprātība: atnākot uz pludmali, pirmām kārtām viņi ignorē bojas, peld aiz bojām; otrām kārtām – ja sanāk bars, kur ir pieci, seši jaunieši vai bērni, un tad viens saka: ‘Peldēsim tālu, peldēsim dziļi!’, un tas, kurš neprot, viņš jau nevar, bet viņam jāpeld līdzās ir. Arī ja atnāk ar maziem bērniem – vecāki nepieskata savus bērnus, telefonā sēž, iet uz bāru iedzert tēju, kafiju, un bērni paliek pie krasta, un mums ar viņiem jāauklējas, kaut gan mēs neesam aukles, mēs esam glābēji.”

Papildu drauds jūrā ir zemūdens atstraumes un krasta vējš, ko atpūtnieki vizuāli nevar pamanīt. Lai glābšanas operācijas un pirmās palīdzības sniegšana noritētu bez kļūdām, glābēji ikdienā aizvada intensīvus treniņus uz sauszemes un ūdenī. Glābēji uzsver – nonākot kritiskā situācijā, ir jāprot pareizi rīkoties. 

Pludmales glāpšanas dienesta instruktors skaidro: “Pirmām kārtām – noteikti saglabāt mieru, jo, ja sāksies panika, neviens nevarēs palīdzēt. Saglabājam mieru! Ja būs atstraume, nepeldiet pretī straumei, bet paļaujieties straumei, lai tā straume jūs nes jūrā iekšā, pēc tam peldiet paralēli krastam un tad peldiet ārā. Jo, ja peldēsiet pret straumi, spēki zudīs un nebūs vairs iespējams noturēties virs ūdens. Ja spēki izsīkst, noguļamies uz muguras un saucam palīgā.” 

Katru gadu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests no ūdenstilpēm izceļ vairāk nekā 100 bojāgājušo, bet peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pērn tika izcelti 45 bojāgājušie, savukārt 2024. gadā 56. Šogad kopš peldsezonas sākuma no ūdenstilpēm izcelti 4 cilvēki. VUGD atgādina par uzvedību atrodoties ūdens tuvumā.

VUGD pārstāve Anete Strazdiņa aicina: “Nedoties vieniem, nemuļķoties, zvanīt uz 112 un būt ļoti apdomīgiem.”

Pludmalē obligāti jāpārzina brīdinājuma karogi: sarkans virs dzeltena nozīmē, ka glābēji strādā, dzeltens brīdina, ka peldēties ir bīstami, bet sarkans to kategoriski aizliedz.