“Es saprotu, ka ārpus manējā ir daudz citu cilvēku, kuriem šī informācija nav pieejama. Man izpratne radusies, studējot un iesaistoties “Papardes zieda” aktivitātēs, kas ļāva justies brīvāk runāt,” stāsta medicīnas studente Ieva Pūce.

Viņa norāda, ka jauniešu izpratni par seksuālo un reproduktīvo veselību (SRV) lielā mērā ietekmē sociālais “burbulis”, kurā viņi dzīvo. Sabiedrībā joprojām pastāv bailes par šīm tēmām runāt, ko Ieva skaidro ar iepriekšējo paaudžu pieredzi padomju un postpadomju laikā, kad seksualitāte publiskajā telpā netika apspriesta.
“Bērni vispirms mācās no vecākiem,” uzsver Ieva, piebilstot, ka vecākiem bieži pašiem trūkst zināšanu vai pārliecības runāt par intīmām tēmām. Ja jaunietis saskaras ar noraidījumu, viņš var apjukt vai arī vispār pārtraukt meklēt informāciju.
Runājot par izglītību, viņa atzīst, ka daļa SRV jautājumu skolās tiek apskatīti, taču tie ir fragmentāri un nepietiekami. “Jauniešiem trūkst informācijas tieši par emocionālajiem aspektiem, par baudu,” skaidro Ieva. Viņasprāt, būtu nepieciešama visaptveroša pieeja, kas aptver visus ar šo tēmu saistītos aspektus.
Ieva pozitīvi vērtē biedrības “Papardes zieds” organizētās Veselības dienas, kur speciālisti ar jauniešiem runā atklāti un izmanto interaktīvas metodes. “Jauniešiem var būt vieglāk sarunāties ar nepazīstamu cilvēku, kas pēc tam vairs nebūs jāsatiek,” viņa piebilst.
Eksperte norāda, ka SRV izglītības trūkums rada riskus ne tikai veselībai, bet arī drošībai. “Bērniem vēl joprojām tiek mācīts ‘gailītis un čuriņa’, bet vai šādi apzīmējumi ļauj apzināties savu ķermeni, tā robežas?” jautā Ieva. Zināšanas par savu ķermeni un tā robežām ir būtiskas, lai jaunietis spētu sevi pasargāt, tostarp no seksuālas vardarbības.
Viņa uzsver, ka sarunas par šiem jautājumiem jāsāk jau agrā vecumā. “Katrā vecumā ir savi jautājumi, kurus būtu svarīgi ar bērnu pārrunāt,” skaidro Ieva, piebilstot, ka informācija bieži tiek sniegta pārāk vēlu.
Runājot par drošību intīmajās attiecībās, Ieva norāda, ka jauniešiem trūkst gan zināšanu, gan drosmes rīkoties. “Zināšanas par to var sniegt pārliecību, lai pateiktu ‘nē’,” viņa uzsver. Tāpat svarīgi, lai jaunietim būtu pieejams uzticams pieaugušais, ar kuru pārrunāt sarežģītas situācijas.
Noslēgumā Ieva aicina sabiedrību kļūt atvērtākai. “Tie ir dabiski, normāli temati. Tie ir fizioloģiski procesi, kas ar mums visiem notiek pat tad, ja par to nerunājam,” saka Ieva Pūce.