Gurķus vēl meklē, bet burkas paliek tukšas: kas notiek ar ziemas krājumiem?

Vasara mūs lutina ar svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām, bet diemžēl to baudīšanas laiks ir īss. Tāpēc daudzi jau laikus domā, kā šo ražu saglabāt ziemai – vieni konservē gurķus, tomātus un gatavo ievārījumus, citi saldē vai kaltē. Vai šodien cilvēki joprojām gatavo ziemas krājumus tikpat aktīvi kā agrāk? Atbildes meklējām Liepājas Pētertirgū, kur rosība valda ik uz soļa. Tirgū satikām zemnieku saimniecību pārstāvjus, kas atzīst – šogad cilvēku interese pēc dārza labumiem ir mazāka, un arī raža vasaras laikapstākļu dēļ nav tik laba kā citus gadus. Evika Krētaine, zemnieku saimniecības “Silvas” tirgotāja, kas piecu gadu garumā palīdz tirgot saimniecības produkciju, saka, ka šogad pārsvarā cilvēki meklē un pērk gurķus.

“Pārsvarā pērk gurķus, ļoti daudz gurķus, un it īpaši meklē tādus maziņus pipargurķīšus un tos sagatavo. Bet tā kā šogad ir pašvaki ar gurķu ražu, tad ir švaki ar to ziemas sagatavošanu vispār. Un ļoti daudz meklē tomātus, man ir patstāvīgie pircēji, kas pērk ‘brāķīšu’ tomātus, tā es teiktu – nestandarta. Viņi taisa lečo, tādas sagataves. It īpaši, starpcitu, pērk ļoti kabačus un taisa visvisādus marinētos. Vairāk, godīgi sakot, neko tādu nepērk, nesagatavo ziemai un es pati arī neko nedaru,” norāda z/s “Silvas” tirgotāja Evika Krētaine.

Arī Mārīte, kas tirgū strādā jau 30 gadus, novērojusi, ka cilvēki ziemas krājumus gatavo aizvien retāk. Taču viņa pati joprojām katru gadu savāc ogas un liek tās saldētavā. Lai visi ogu krājumi nebūtu jāatkausē vienlaikus, Mārīte iesaka saldētās ogas sadalīt pa porcijām.

“Vispār, es teikšu, ka tagad mazāk sagatavo. Kādreiz ļoti daudz šinī laikā pirka. Mēs gurķus paši sev audzējam, bet nedaudz man palika pāri šogad un tos tā patirgoju. Citus gadus nu tā, bet šogad vispār. Un vispār – tirgus ir diezgan patukšs. Mēs ziemā vāram brokastīs visādas auzu pārslu putras un tur paņem odziņas, uzleju bišķiņ karsto ūdeniņu, tad viņa atlaižās un nepaliek tādas pļurīgas. Tad arī, ja pankūkas cepj, tad sablenderē. Tikai uzreiz. Cits liek sablenderētas iekšā, bet es lieku veselas. Cik vajag, tad to izdara,” stāsta z/s “Māliņi” tirgotāja Mārīte Girņus.

Jaunieši tirgū gan nebija sastopami, kas varētu liecināt par to, ka jaunā paaudze ražas sagatavošanu ziemai neizceļ kā prioritāti, atšķirībā no viņu vecākiem vai vecvecākiem. Tirgū sastaptā Dace gan stāsta, ka pati ik gadu sasaldē ogas plātsmaizēm un dažādiem ziemas gardumiem, kā arī turpina gatavot marinējumus, jo bērni to nedara.

“Man aug pašai, es no laukiem esmu. Tad, ja nu kas, tā kā šogad – gurķi pašvaki, tad es meklēju tirgū. Kas nu varētu būt, kur pārdod kāda kundzīte gados, kas varētu būt pati arī audzējusi. Marinēti gurķi un tomāti želejā – tie ir tie divi produkti, ko arī bērni joprojām paprasa burciņās, lai iedod līdzi uz pilsētu,” stāsta Sakas pagasta iedzīvotāja Dace.

“Pārsvarā es saldēju un arī šo to konservēju – gurķus, tomātus. Kabačus, varbūt šogad, jo gurķu nav. Man ir tāds sēņu kaviārs, ko es taisu gadiem. Galvenais, lai ir sēnes daudz. Pagaidām nav saražots, salasīts, bet es ceru, ka vēl būs. Man liekas, ka šajos laikos ir ļoti vienkārši, jo tik daudz recepšu pilns internets. Un nu vienkārši – jāeksperimentē – to drusciņ, to drusciņ. Un tad jau skatās, vērtē, kas sanāk. O, šito varam atkārtot!” saka liepājniece Guna.

Lielākā daļa satikto tirgus apmeklētāju stāsta, ka ziemas krājumus gatavo katru gadu, taču Aivars ar sievu šoreiz nolēmuši ieviest nelielu atelpu un krājumus nesagatavot. Viņš gan piebilst – mājās darinātam vienmēr ir īpaša vērtība, jo tā ir ne tikai garša, bet arī tradīcija, kas atšķir to no rūpnieciski ražotiem produktiem.

“Šogad nesanāca, jo uznāca tas spāņu gliemežu uzlidojums. Bezjēdzīgi cīnīties ar viņiem, indes nelīdz, sāls nelīdz, nu briesmīgi. Aizpagājušogad, kā pensionārs, šo to konservēju. Gurķus, jāņogu želejas taisīju. Bet nu jau bērni izauguši, mazbērni arī un, kā teikt, pašvajadzībām mēs divi varam iztikt diezgan labi bez konservēšanas,” stāsta liepājnieks Aivars.

Aprunājoties gan ar tirgotājiem, gan pircējiem, izkristalizējas kopīga aina – cilvēku plūsma tirgū ir mazāka, un līdz ar to arī ziemas krājumi tiek gatavoti retāk. Tirgotāji uzsver, ka šogad raža ir īpaši niecīga, un tam piekrīt arī pircēji, kuri visbiežāk tirgū dodas pēc gurķiem.