Eiropas Savienība vienojas par stingrākiem noteikumiem nelegālo migrantu izraidīšanai

Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) Padomes sarunvedēji panākuši provizorisku vienošanos par izmaiņām ES politikā attiecībā uz tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kuri nelikumīgi uzturas ES, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Kristīne Liepiņa.

Pārskatīto noteikumu, kuru pamatā ir Eiropas Komisijas (EK) pagājušā gada martā iesniegtais priekšlikums, mērķis ir vienkāršot un paātrināt procedūras, pilnībā ievērojot pamattiesības un starptautiskās tiesības, vienlaikus novēršot ļaunprātīgu izmantošanu un neatļautu pārvietošanos ES teritorijā.

Saskaņā ar vienošanos atgriešanas lēmums, ko kompetentās valsts iestādes izdevušas trešās valsts valstspiederīgajam, kurš nelikumīgi uzturas dalībvalstī, ietvers pienākumu atstāt attiecīgo ES valsti nekavējoties vai noteiktā termiņā.

Trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas atgriešanas lēmums, būs jāsadarbojas ar iestādēm. Lai sagatavotu viņu atgriešanu, trešo valstu valstspiederīgos, pamatojoties uz individuālu izvērtējumu, varēs aizturēt, piemēram, ja viņi nesadarbojas, rada bēgšanas risku vai drošības risku.

Lēmums par aizturēšanu būs jāpieņem administratīvai vai tiesu iestādei.

Aizturēšanas termiņš dalībvalstī varētu būt līdz 24 mēnešiem, ar iespēju to pagarināt par sešiem mēnešiem, ja apstākļi mainās, parādās jauna informācija vai uzlabojas sadarbība ar attiecīgo trešo valsti. Ja trešās valsts valstspiederīgais pārvietojas uz citu dalībvalsti un ir pamats viņa aizturēšanai, varēs piemērot jaunu aizturēšanas termiņu.

Dalībvalstis varēs arī prasīt regulāri ziņot iestādēm vai noteikt pienākumu uzturēties konkrētā vietā. Varēs noteikt arī aizturēšanas alternatīvas, piemēram, finanšu garantiju vai elektronisko uzraudzību. Nepavadītus nepilngadīgos un ģimenes ar bērniem varēs aizturēt kā galējo līdzekli un uz iespējami īsāko atbilstošo laiku, ņemot vērā bērna labākās intereses.

Jaunie noteikumi paredzēs arī iespēju personas, izņemot nepavadītus nepilngadīgos, pārvietot uz valsti, kas piekrīt šo personu uzņemt, pamatojoties uz ES dalībvalsts noslēgtu vienošanos par tā dēvētajiem atgriešanas centriem. Šādas vienošanās drīkstēs slēgt tikai ar trešajām valstīm, kas ievēro cilvēktiesības, starptautiskās tiesības un neizraidīšanas principu, un dalībvalstīm pirms šo vienošanos piemērošanas sākuma būs jāinformē EK un citas dalībvalstis.

Atgriešanas lēmumus varētu iekļaut “Eiropas atgriešanas rīkojumā”, un tie būtu pieejami visā Šengenas zonā, izmantojot Šengenas informācijas sistēmu. Dalībvalsts, pamatojoties uz Eiropas atgriešanas rīkojumu, varēs atzīt un izpildīt citas dalībvalsts izdotu atgriešanas lēmumu vai izdot jaunu atgriešanas lēmumu. EK divu gadu laikā izvērtēs, vai sistēma darbojas efektīvi, un varēs ierosināt jaunus noteikumus, tostarp par obligātu atgriešanas lēmumu atzīšanu visā ES.