Iza, Izabella
Latvija,
13. Septembris
Lai vāktu ziedojumus Ukrainas kara mediķu atbalstam, 61 gadu vecais dunalcnieks Aigars Stonis šodien sācis aptuveni 1400 km garu labdarības gājienu uz Ukrainu. Šis nav viņa pirmais izaicinājums – 16 gados Aigars uz Ukrainu aizbrauca ar riteni, bet tagad nolēmis ceļu mērot kājām.
Aigars Stonis stāsta: “Kad man bija 15 gadi, es aizbraucu ar riteni uz Maskavas Olimpiskajām spēlēm. Tad, kad man bija 16, es braucu uz Gruziju ar riteni caur Ukrainu. Tagad man arī ir 16, tikai otrādi – 61. Ar lidmašīnu es esmu bijis, ar mašīnu esmu bijis ar riteni esmu bijis, atlicis ir ar kājām.”
Viens no iemesliem, kāpēc viņš īstenos savu mērķi – aiziet ar kājām no savām mājām Dunalkā līdz Vinnitsai Ukrainā, ir viņa vectēva Andreja nežēlīgais liktenis, kuru 1947. gadā arestēja un notiesāja padomju armija.
Aigars Stonis piebilst: “Man tēvam bija astoņi gadi un, kā opis teicis – tu tagad paliec vienīgais vīrietis. Un tad viņu aizveda. Viņam par godu arī.”
Pilna mēroga karam sākoties, Aigars palīdzējis Ukrainas bēgļiem gan ar izmitināšanu, gan piegādājot vairāk nekā desmit mašīnu Ukrainas karaspēkam.
Aigars Stonis apgalvo: “Es ļoti daudz reizes esmu bijis uz nulli, tas nozīmē, ka tu esi tur, kur šauj, jo mēs paši dzenam mašīnas atdodam puišiem.”
Aigars par iešanu uz Ukrainu nolēma šī gada februārī. Tuvinieki zinājuši, ka viņa apņēmību nav iespējams apturēt, jo, ko Aigars nolemj, to arī īsteno, tāpēc atliek tikai atbalstīt.
Aigars Stonis piebilst: “Es nezināju, kā paziņot savai ģimenei, tas ir sievai un bērniem. Jo viņi zin manu veselības stāvokli.”
Aigaram ir trešā invaliditātes grupa. Tāpēc, apzinoties savus spēkus, viņš nolēmis nesteigties, 12 stundas būt kustībā un 12 atpūsties.
Aigars Stonis stāsta: “Es ar savu biedrību vācu šeit, bet paralēli to dara Ukrainā Podilska Gromada, konti ir atvērti jau, mēs liksim kopā, tas ir simboliski,ka visi ir noguruši, kad notiek lielais karš, karš vispār jau iet no 2014. gada. Tad šeit un tur reizē, es zinu, ka Latvijā tā vēl nav bijis.”
Gājiena dienā viena no pieturvietām ir Grobiņa, kur viņu sagaidīja draugi, novēlot labu ceļavēju.
Igors Māters, Aigara draugs bilst: “Cilvēks viņš ir drosmīgs, un apņēmību pilns, un tāds viņš ir bijis, cik es viņu pazīstu no jaunības dienām. Ja viņš nepārpūlēsies un ies tos 20 km, tad tas nekas traģisks nav, ja viņš saudzēs kājas.”
Andris Jefimovs, Aigara draugs: “Es domāju, ka viņam izdosies. Aigaram, zinot viņa spītību un galvenais, lai viņš saudzē sevi un to mēs mēģināsim arī viņam skaidrot un uzpasēsim.”
Daļa ziedojumu paredzēti kara mediķei Sarmītei Cīrulei, bet 30 tūkstoši nepieciešami, lai iegādātos automašīnu, visurgājēju, kas tiks aprīkots kā zobārstniecības kabinets.
Aigara gājienam varēs sekot līdzi viņa Facebook kontā, bet ziedot iespējams viņa izveidotajai biedrībai “Mana sirds”.
