Bijušajā Latvijas Bankas filiālē Liepājā top muzeja atvērtā krājuma telpas

Kopš Latvijas Bankas Liepājas filiāles slēgšanas 2019. gadā ēka ilgstoši bija tukša, un tās turpmākais izmantojums nebija skaidrs. Tagad vairāk nekā 1600 kvadrātmetru plašajās telpās top Liepājas muzeja atvērtā krājuma telpas, bet līdz pārbūves darbu sākumam interesentiem ir iespēja ēku apskatīt gida pavadībā.

Interese par iespēju ielūkoties kādreiz slēgtajā bankas ēkā ir liela. Liepājas muzeja rīkotajās ekskursijās piedalās gan liepājnieki, gan pilsētas viesi.

„Ikdienā nav būts tādā, un laikam jau nelaiž ikdienā iekšā,” stāsta ekskursijas apmeklētājs Māris.

Savukārt ekskursijas apmeklētājs Ernests atzīst, ka īpašu iespaidu uz viņu atstājušas ēkas durvis: „Tās gigantiskās durvis – pēc tam man vajadzēja vilkt atpakaļ. Viņas bija ļoti grūtas, bet principā bija viegli.”

Bankas ēkas būvniecība sākta 1900. gadā. Šajā adresē kopš ēkas pirmsākumiem atradusies banka, bet Latvijas Bankas filiāle šeit darbojās līdz 2019. gadam.

Vairāku pārbūvju dēļ no ēkas sākotnējās godības saglabājies salīdzinoši maz. Oriģinālas ir kāpnes uz otro stāvu un atsevišķi apdares elementi. Daudzi liepājnieki šo vietu atceras arī kā vietu, kur bija iespējams samainīt bojātas banknotes.

Tagad apmeklētājiem ir iespēja apskatīt arī telpas, kurās bankas klientiem iepriekš ieeja nebija atļauta.

Liepājas muzeja muzejpedagoģe Kristīne Muceniece ekskursijas laikā rāda vienu no šādām telpām: „Tur tālāk var redzēt šīs metāla durvis. Tā bija drošā telpa – ja kādreiz sākas ugunsgrēks vai ir kāds cits apdraudējums, visa papīra nauda, kas atradās telpā, tika pārvesta uz šo telpu, pēc tam tika evakuēti darbinieki.”

Ēkā saglabājies arī lifts, kas, pēc muzeja pārstāves teiktā, savulaik bijis jaudīgākais Kurzemē.

Ēkas drošajā telpā savulaik varēja atrasties ievērojamas naudas summas. „Mēs jautājam, cik tad daudz naudas varēja šeit vienlaicīgi atrasties. Protams, nauda nāca un gāja, viņa nekad nebija konstanta summa, bet, kā mums minēja, Latvijas laikā, kad bija lati, tad šeit varēja uzglabāties kādi 60 miljoni latu. Un tad, kad mēs pievienojāmies eirozonai, tie bija 100 miljoni eiro,” stāsta Liepājas muzeja pārstāve Rasa Zālīte.

Patlaban ēkā notiek pārmaiņas, lai tajā izveidotu Liepājas muzeja atvērto krājumu. Tajā paredzēts aptuveni 11–12 stāstos atklāt Liepājas vēsturi, ļaujot apmeklētājiem tuvāk iepazīt muzeja krājumu.

„Liepājas muzejs ir ieguvis pastāvīgās krājuma telpas. Es domāju, ka pēdējos 50–60 gadus, cik šajā Liepājas muzejā ir bijuši direktori, viņi ir cīnījušies par pastāvīgām krājuma telpām, jo muzejs ir dzīvs organisms – viņš visu laiku paplašinās, papildina savas kolekcijas,” norāda Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Muzeja krājumā ir aptuveni 135 tūkstoši vienību, kuras pakāpeniski tiks pārvietotas uz jaunajām telpām.

Nākotnē ēkā paredzēta arī vieta Liepājas pilsētas galvenajam arhitektam Paulam Maksam Berči veltītai ekspozīcijai. Muzeja krājumā glabājas Berči skiču arhīvs un viņa darba galdi.

„Tad, kad noslēgsies Eiropas kultūras galvaspilsētas gads, jo nākošgad te atvērsies japāņu mākslinieces izstāde, pēc tam mēs domāsim iekārtot Paulam Maksam Berči, kas bija Liepājas pilsētas galvenais arhitekts, savu ekspozīciju. Mēs gribam dot viņam pienācīgu godu un atvērt viņam veltītu ekspozīciju,” informē Zālīte.

Muzeja pārstāves ēkas nākotni raksturo ar vārdiem „droši kā bankā” un aicina izmantot iespēju ēku apskatīt vēl pirms vērienīgajiem labiekārtošanas darbiem.

Savukārt cilvēki, kuru ģimenēs saglabājušies atmiņu stāsti vai fotogrāfijas, kas saistītas ar bankas ēku un tās darbību, aicināti sazināties ar Liepājas muzeju.